"Zero Waste" jeb nulles atkritumu filosofija Baltijas valstīs

Secinājumi
Nulles atkritumu filozofija un mērķis ir ‘cilpa’ - ‘aizverot to’ varam cerēt uz ilgtspējīgas ekonomikas attīstību un veicināt aprites ekonomiku.
Nulles atkritumu principu iespējams ieviest, integējot to politikas darba kārtībā, informējot un izglītojot sabiedrību, izvēloties efektīvus un ilgstpējīgus ražošanas risinājumus, kā arī pievēršot uzmantību un risinot problēmas, kas radušās pirms šī principa ievērošanas, piemēram atkritumu poligonu apsaimniekošana un to radītās ietekmes mazināšana.
Lai ieviestu nulles atkritumu filozofiju, ir svarīgi sasaistīt kopienas, uzņēmumus un nozares, lai jau radītie atkritumi kļūtu par citu izejvielu, un nodrošināt pēc iespējas mazāku atkritumu rašanos nākotnē. Nulles atkritumu filozofija ir pretēja mūsdienās ierastajam - nevis ražot atkritumus, bet novērst to veidošanos.
Nulles atkritumu mērķis ir maksimāli palielināt otrreizējo pārstrādi, samazināt atkritumu daudzumu un nodrošināt, ka produkti tiek atkārtoti izmantoti, pārveidoti vai pārstrādāti atpakaļ dabā vai tirgū.
Baltijas valstu izaicinājums ir atkritumu ražošanas mazināšana un iedzīvotāju ieinteresība samazināt ietekmi uz vidi gan atkritumu veidošanā, gam ogļskābās gāzes ražošanā.
Baltijas valstu ilgtspējība un zaļas vides nodrošināšana lielā mērā balstās uz ES sniegtajām finansēm.
Baltijas valstu vidū ir novērojams progress vides ilgtspējības nodrošināšanā - tiek paplašinātas iedzīvotāju iespējas šķirot atkritumus, pieņemt videi draudzīgākus lēmumus un tiek izmantota efektīvāka un atjaunojamo energoresuru izmantošana, taču ir vēl plaša spektra iespējas, kuras vēl nav izmantotas.

…