Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:546396
 
Author:
Evaluation:
Published: 21.11.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Zivs sastāvs    3
  Zivs uzturā    4
  Zivju produktu atdzesēšana un saldēšana    5
  Zivju produktu salīšana    6
  Zivju produktu kaltēšana un kūpināšana    7
  Zivju konservi un preservi    7
  Zivju pirmapstrāde    8
  Shēma    9
  Termiskās pārstrādes process    10
  Kvalitātes prasības    10
  Izmantotā literatūra    11
Extract

Zivis ir labi sagremojams un pilnvērtīgs pārtikas produkts. Ēdamā daļa sastāda 45-83% no zivju masas. Zivju gaļā ir mazāk saistaudu nekā mājdzīvnieku gaļā, tādēļ vārītas un ceptas zivis ir ar maigāku gaļu. Ūdens saturs zivīs ir 55-83%. Mencai sagremojamība ir 97%, lasim - 96-98%, skumbrijai – 93%. Zivīm specifisko garšu un smaržu piešķir ekstraktvielas. Ļoti treknām zivīm tauku saturs pārsniedz 15%.[1]
Zivju tauku raksturīga īpatnība ir to spēja ātri kust un samērā zemā temperatūrā palikt šķidrā stāvoklī, tāpēc organisms šos taukus asimilē ievērojami labāk nekā liellopu vai aitas gaļas taukus. Pateicoties tam, zivju ēdienus var ēst arī aukstus. Ar zivju taukiem cilvēka organismā nokļūst vērtīgas nepiesātinātas taukskābes. Kulinārijā visvērtīgākās ir tās zivis, kurām tauki audos izvietoti vienmērīgi (lašveidīgās, storveidīgās zivis). Tauku dēļ zivju ēdienos ir daudz kaloriju un tiem ir laba garša. Zivju ēdienos ir daudz minerālvielu (nātrijs, kālijs, fosfors, jods, sērs, hlors, dzelzs, varš u.c.). Sevišķi daudz to ir ēdienos, kas pagatavoti no jūras zivīm. Zivīs ir daudz D un A vitamīna. A vitamīns atrodas galvenokārt zivju aknu taukos. Dažās zivju sugās ir arī B1 un B2 vitamīns[2]. Uzturā lieto arī zivju ikrus. Storu lašu ikri satur daudz olbaltumvielu un tauku, A un D vitamīnus, no minerālvielām- nātriju, fosforu un kāliju. Uzturā arī lieto zivju pieņus, kuros ir gan olbaltumvielas, gan tauki[1].
Uzturvērtības ziņā zivis var pielīdzināt liellopu gaļai. Izšķir saldūdeņu un jūras zivis. Tās savukārt vēl dala 3 grupās:
1.zivis ar baltu gaļu (līdakas, asari, zandarti u.c.)
2.zivis ar sārtu gaļu (laši, foreles u.c.)
3.zivis ar treknu gaļu (sīgas, zuši, butes, vimbas u.c.).
Zivis ar sārtu gaļu uzturvērtības ziņā ir vērtīgākas. [5]
Uzturā izmanto jūras zivis (reņģes, mencas, skumbrijas, butes, siļķes, jūras asarus, nototēnijas u.c.) un saldūdens zivis (karpas, līdakas, brekšus, vimbas, raudas, līņus u.c.). pēc tauku satura zivis iedala
liesās zivīs (līdz 2% tauku)­­­­­­­­­- menca, saida, vēdzele, merlūza, sudrabotais heks, jūras karūsa, lufars, jūras mēle, jūras bullītis, pelamīda, šelzivs, kapteiņzivs
vidēji treknās zivīs (tauku saturs 2-8%) – tās ir butes, sīgas, luči, jūras asari, zobenzivs, stavridas, sami, sazāni, tunči, sardinellas
treknās zivīs (tauku saturs 8 – 15%) – tās ir visas storu dzimtas zivis, skumbrija, paltuss, saira, beluga, sevrjuga
ļoti treknās zivīs (līdz 30 % tauku) – baltais lasis, nēģis, zutis.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register