SECINĀJUMI
Olbaltumvielas jeb proteīni ir ķīmiski savienojumi, ko veido 20 dažādas aminoskābes dažnedažādās kombinācijās. Pārbaudot, vai dzīvnieks saņem pietiekami daudz proteīnu, ir jāņem vērā gan to daudzums, gan kvalitāte. Vienkuņģa dzīvnieki nevar pārveidot ar uzturu uzņemtās aminoskābes, tāpēc tiem ir jāuzņem tieši tādas aminoskābes, kādas tiem ir nepieciešamas. Turpretī atgremotāju kuņģa darbības īpatnības nosaka, ka tie paši var izveidot sev nepieciešamās aminoskābes, ja vien tie uzņem pietiekami daudz jēlproteīna (lielums, kas raksturo, cik daudz ir jebkura veida aminoskābju neatkarīgi no to tipa) un enerģijas.
Jaunlopiem augot, lai to organismi varētu attīstīties, tiem ir nepieciešams ne tikai liels olbaltumvielu apjoms, bet tām ir jābūt arī kvalitatīvākām nekā vecāku dzīvnieku pārtikā esošajām. Spēja pārstrādāt jēlproteīnu un izveidot sev nepieciešamās aminoskābes attīstās pamazām. Teļi, kuri nav sasnieguši pus gada vecumu, augstākās kvalitātes proteīnu uzņem, zīžot mātes pienu. Ja teļus audzē bez mātes piena (kā piena govju teļus), pirmo pus gadu tiem ir jādod kvalitatīva proteīnu piedeva.
Sāls ir vienīgais barības komponents, pēc kā dzīvnieki jūt nepieciešamību. Ja liellopi ar barību neuzņem pietiekami daudz sāls, tie var sākt laizīt žogu stabus vai ēst augsni. Sāls trūkuma dēļ var tikt kavēta jaunlopu augšana un samazināties piena daudzums. Gan telpās, gan ganībās turētiem dzīvniekiem vienmēr ir jābūt pieejamiem laizāmās sāls gabaliem. Sālij ir liellopiem patīkama garša, un to var sajaukt ar minerālbarību un laizāmo minerālbarību, lai liellopiem iebarotu minerālvielas.
Minerālvielas un mikroelementi, piemēram, kalcijs, fosfors, dzelzs un varš, ir ļoti svarīgi visām dzīvām būtnēm. Smagākiem vai ātraudzīgiem dzīvniekiem vai govīm laktācijas laikā ir nepieciešams vairāk minerālvielu. …
