Iespējas līgumi (options) – atvasinātie instrumenti, kas iespējas līguma pārdevējam rada saistības un iespējas, pircējam dod tiesības (bet nerada saistības) nopirkt (call option) vai pārdot (put option) līgumā noteiktu bāzes aktīva daudzumu par noteiktu cenu jebkurā datumā no līguma noslēgšanas datuma līdz līguma izpildes datumam (American option) vai līguma izpildes datumā (European option).
Opcijas cenu jeb prēmiju nosaka četri faktori:
• Tirgus svārstības
• Opcijas vērtība līguma noslēgšanas brīdī
• Laika faktors
• Pieprasījums un piedāvājums
Opcijas vērtība līguma noslēgšanas brīdī:
• opcija ir ar paritāti (at the money)
• opcija ir ”naudā” (in the money)
• opcija ir ”ārpus naudas” (out of the money)
Parasti, lai noteiktu opcijas cenu izmanto cenas modeļus, tādus kā: Bleika-Šolesa (Black-Scholes) modelis vai Koksa-Rubinšteina (Cox-Rubinstein) modelis. Valūtas opcijām bieži vien izmanto Garmena-Kohlhagena (Garmen-Kohlhagen) modeļi.
Atvasināto finanšu instrumentu veido, līgumā nostiprinot attiecības starp diviem (vai vairākiem) darījuma partneriem par kāda bāzes aktīva (benchmark) pirkšanu vai pārdošanu nākotnē par iepriekš noteiktu cenu. Līgumu var noslēgt arī par iespēju pirkt vai pārdot bāzes aktīvu vai par tā iespējamo vērtību nākotnē. Atvasinātos produktus rada ar līguma palīdzību, un iespējami visdažādākie to veidi. Noslēdzot atvasinātā instrumenta līgumu, puses vienojas par darījuma objektu un samaksas noteikumiem. Samaksu var veikt naudā, vērtspapīros vai precēs (piemēram, zeltā). Precīzā norēķinu summa tiek noteikta uzreiz vai būs atkarīga no bāzes instrumenta nākotnes vērtības.
…
