Secinājumi
Eksperiments ierobežotā laika dēļ tika veikts tikai vienu reizi, bet, lai iegūtu precīzākus datus, tas būtu jāveic atkārtoti, jo tad datus var salīdzināt, izvilkt vidējos rezultātus, kas arī vislabāk atbilstu reālajai situācijai. Kā arī tad varētu redzēt, kurās reizēs ir radusies kļūda un šos rezultātus vērā neņemt.
Kā arī eksperimenti būtu precīzāki, ja kartupeļu gabaliņi būtu lielāki un, protams, arī šķīdums būtu vairāk, jo tad vieglāk būtu noteikt masas izmaiņu, kas vairs neatšķirtos par 0,1 vai 0,2 gramiem, bet lielāku skaitli.
Jo lielāka ir šķīduma koncentrācija, jo vairāk tiek „vilkts” ūdens laukā no kartupeļa gabaliņa. Trešajā gadījumā, kad koncentrācija 20%, process notiek aktīvi, jo gabaliņš šķīdumā peld, nepieskaroties vārglāzes apakšai, kā pirmajos divos gadījumos. Ar neapbruņotu aci šis process redzams nav.
Kartupeļa masa osmozes laikā mainījās, jo, ja kartupeļa šūnu osmotiskā koncentrācija nesakrīt ar šķīduma koncentrācija, notiek osmoze, tā kā šķīduma koncentrācija ir lielāka otrajā un trešajā gadījumā, ūdens tika „izvilkts” no kartupeļu šūnām un tās zaudēja masu.
Pirmajā gadījumā masa nemainījās, tas nozīmē, ka osmoze nenotika, kas savukārt nozīmē, ka šķīduma koncentrācija un kartupeļu šūnu osmotiskais spiediens ir vienāds, tas ir apmēram 1%. Tas gandrīz sakrīt ar teorētisko osmotisko spiedienu, kas norādīts grāmatās – 0,9%.
Izvirzītā hipotēze tika pierādīta, jo, izmantojot dažādas koncentrācijas šķīdumus, var noteikt, kurā šķīdumā kartupeļa masa mainās, kurā – nemainās. Ja nemainās, tad koncentrācijas sakrīt.
…
