Aizsardzība
Valsts pilnībā nespēj aizsargāt visus savus iedzīvotājus, tā to var izdarīt tikai daļēji. Piemēram, ja kāds tiek nogalināts, valsts nav pildījusi savu aizsardzības funkciju. Liekas muļķīgi, bet šādā gadījumā būtu nepieciešams visās Latvijas vietās izmantot novērošnas kameras, lai varētu pēc iespējas ātrāk glābt/ aizsagāt cilvēkus, bet, tas visiem traucētu dzīvot, ja zinātu, ka ik uz soļa tiktu novēroti – cilvēki paliktu bailīgi un galu galā izvēlētos aizbraut no valsts, jo uzskatītu, ka valsts „lien" viņu privātajā dzīvē. Savukārt, ja kādam kaut kas tiek nodarīts, var raktīt pieteikumu uz valsti, ka tā nav pildījusi aizsardzības funkciju, līdz ar to valsts piedzen finansiālus līdzekļus no vainīgā, bet, ja tas nav iespējams, tad pati valsts sedz visu nepieciešamo (operāciju, ārstus utt.)
Latvijas valdība ir aizņemta ar to, lai varētu izdomāt, kā pēc iespējas vairāk ielikt naudu savās kabatās, līdz ar to cilvēku aizsardzība tiek pamesta novārtā.
Manuprāt, ikvienam pašam ir jārūpējas par savu rošību, bet tajā pat laikā – šajā aikā tas ir grūti izarāms, jo „badā mērdētā” tauta ir gatava darīt pilnībā visu – zagt, durt, nogalināt, laupīt utt., lai tikai varētu kaut kā iztikt.
…