32. Ētika valsts pārvaldē
Valsts pārvaldes ētika ir profesionālās ētikas joma.
Uzticamu valsts pārvaldi veicina trīs profesionālās ētikas ieviešanas virzieni:
• Ētikas kodeksu izstrāde un diskusijas par tajos ietvertajām ētiskajām vērtībām un īstenošanas vērtējumiem;
• tādu iestāžu un organizāciju izveide, kas uzrauga valsts pārvaldes darbinieku darbību un ētikas principu ievērošanu;
• sabiedrības attieksme un rīcība ētiskas vai neētiskas rīcības gadījumos.
Kodekss uzskatāms par rīcības orientieri, kas norāda uz darbības mērķiem, nozīmīgākajiem principiem, kuri padara mūsu rīcību ētiski pilnvērtīgāku, t.i. ļauj domāt plašākā kopsakarā un nezaudēt koplabuma sajūtu.
To iestāžu un organizāciju, kas nodarbojas ar profesionālās ētikas jautājumiem, izveide un atbalsts ir nepieciešams ētikas jautājumu ieviešanas koordinēšanai un ētikas normu ievērošanas uzraudzībai. Radikālas izmaiņas var panākt ietekmīgu sabiedrības aktīvāko pārstāvju principiāla nostāja un rīcība.
Ētiska valsts pārvalde ir mērķis, kura sasniegšana ir laikietilpīgs process un prasa visu iesaistīto pušu aktīvu līdzdalību, t.i., gan centrālās koordinējošās iestādes, gan ikviena valsts pārvaldes iestāde, gan tās vadītājs un darbinieki. Vislielākā nozīme ir ikvienas valsts iestādes aktivitātei savas iekšējās darbības vides sakārtošanā.
33. Eiropas labas administratīvās prakses kodekss
Ombuds darbojas kā ārējs kontroles mehānisms, kas izskata sūdzības par kļūdām pārvaldē un, ja vajadzīgs, iesaka labojumus. Ombuds kalpo kā izziņu avots iestādēm. Kodekss ir svarīgs balsts šo abu ombuda uzdevumu veikšanai. Tiesības uz labu pārvaldību ES iestādēs un struktūrās ir viena no pamattiesībām saskaņā ar ES Pamattiesību hartas 41.pantu. Kodekss izskaidro, ko šī tiesību norma nozīmē praksē un ko konkrēti iedzīvotāji var sagaidīt no Eiropas administrācijas. Kodeksu izmanto jau virkne dalībvalstu un kandidātvalstu.
Kodekss ievēro arī Eiropas administratīvo tiesību principus, kas ir pamatā Eiropas Kopienu tiesas praksei, kā arī ņem vērā valstu tiesību aktus.
Šī kodeksa mērķis ir izskaidrot sīkāk, ko praksē nozīmē hartā iekļautās tiesības uz labu pārvaldību.
Kodekss sastāv no 27.pantiem.
Civis – pilsonis Caput – galva Culpa – vaina Cliens – klients
Casus – notikums, gadījums Classis – grupa Justitia – taisnība Alibi – būt citā vietā
Absurdus – nesaskanīgs, nesakarīgs, aplams Acceptum – pieņemt, uztvert, saprast
Accusare – apsūdzēt Acta – protokols, akts Alimentum – barība, uzturs
Administer – kalpotājs, palīgs Administare – izpildīt, pārvaldīt, organizēt
Advocare – pieaicināt, piesaukt Advocatus – pieaicināts tiesību aizstāvis
Adventus – atnākšana, ierašanās Asinus – ēzelis Verto – turpinājums otrā pusē
Nota bene – iegaumē labi
Exparte – acīmredzami tiesnesis labvēlīgs kādai no pusēm
…
