Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Aristoteļa "Nikomaha ētikas" trešās grāmatas analīze. Cilvēka izvēles pamati

     

    Summaries, Notes7 Ethics

4,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:188823
 
Evaluation:
Published: 27.04.2004.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Šajā sadaļā Aristotelis runā par labprātīgu un nelabprātīgu cilvēku rīcību. Viņa uzskats ir, ka nelabprātīga rīcība ir piespiedu kārtā radusies rīcība, vai arī to izraisījusi cilvēka nezināšana. Tā ir rīcība, kas radusies apkārtējo apstākļu ietekmē un nav cilvēka atbalstīta. Lai arī cilvēka rīcība ir nosaucama par nelabprātīgu, tā tomēr darbības brīdī ir apzināti izvēlēta, kaut arī to nosaka apkārtējie apstākļi.

Secinājumi: Es piekrītu Aristoteļa izveidotajam cilvēka rīcības sadales modelim, taču to varētu izvērst vēl detalizētāk. Par labprātīgu rīcību man nav ko piebilst, jo tā ir katra cilvēka paša izvēlēta darbība, balstoties uz katra paša uzskatiem. Par šādu rīcību cilvēkam ir jāuzņemas pilna atbildība, un par pamatu atrunām nevar kalpot ārējo apstākļu nelabvēlīgā ietekme. Nelabprātīgā rīcībā es gribētu nodalīt rīcību, kas katram cilvēkam individuāli nav patīkama, bet ir nepieciešama, no rīcības, kad tiek izdarīts nepārprotams spiediens no ārējās vides uz lēmuma pieņemšanu. Nedaudz nepiekrītu teiktajam, ka arī nelabprātīga rīcība ir apzināta, jo ārkārtas apstākļos cilvēks var reaģēt un rīkoties absolūti pārsteidzoši un netipiski sev. Ja cilvēks ir ,piemēram, dzīvībai bīstamos apstākļos un no viņa rīcības ir atkarīga sava vai cita cilvēka dzīvība, es drīzāk teiktu, ka viņš darbojas instinktīvi, un to regulē zemapziņa.Šajā sadaļā Aristotelis spriež par darbību nezināšanas dēļ, kura ir uzskatāma par tādu kas nav labprātīga, līdz ar to tas nozīmē, ka tai kā nelabprātīgai darbībai, ir negatīvas sekas. Par nelabprātīgu rīcību ir uzskatāma arī tāda, kur darītājs nezina kādu atsevišķu faktu (šie fakti ir jānoskaidro). Aristotelis arī izšķir tādu darītāju, kas rīkojas nezināšanas dēļ, kā arī tādu darītāju, kam nav atskāršanas. Secinājumi: Aristoteļa teiktajam piekrītu daļēji, jo diemžēl nezināšana nav attaisnojums. Ir labi, ja nezināšanas dēļ nav nodarīts liels kaitējums, bet ja nu sekas ir neatgriezeniskas? Ar ko gan pēc Aristoteļa domām atšķiras darbība, kas nav labprātīga no nelabprātīgas? Es teiktu, ka tas ir pilnīgi viens un tas pats, ir tikai jānovērtē katras darbības apstākļus, kāpēc cilvēks ir darījis tieši tā. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,48 €
Work pack Nr. 1196077
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register