A.Rubenis "Ētika XX gadsimtā: Praktiskā ētika"

V. Ekoloģija un ētika

Runājot par ekoloģiju kā tādu, nav skaidrs tās teorētiskais pamatojums, tā dažādos rakursos parādās gan kā bioloģijas nozare, gan kā domāšanas virziens (attiecībā uz cilvēka dabas attiecībām.) tomēr tā ir nepieciešami saistīta ar antropoloģiju, jo paredz cilvēka kā vērtētāja pozīciju.
Etoloģijas uzdevums ir noskaidrot kā atsevišķu organismu uzbūve, funkcijas un dzīves vajadzības ir piemērotas nedzīvās dabas faktoriem, pieņemot, ka organismi nav tikai mehānismi, bet būtnes ar sajūtām, kā izraisītājs var tikt traktēts ar morālu vērtību.
Etoloģija ir saattiecināma ar morāles filosofiju attiecībā uz cilvēka iedarbības uz dzīvnieku vērtējumu, kas paredz cita līmeņa cilvēka atbildību nekā gadījumā, ja dzīvnieki ir neitrāli (kā mehānismi ar noteiktu mērķi).
Etoloģija iespējams var piedāvāt jaunu skatījumu uz cilvēka vietu dabā, kas, sākot no 16.gs., ir mainījusies.
Cilvēka kā dabas pārvaldītāja pozīcija lielā mērā tiek saprasta kā cilvēka tiesības dabu izmantot.…