Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
2,49
You save:
0,32 (13%)
Discounted price*:
2,17
Purchase
Add to Wish List
ID number:394241
Author:
Evaluation:
Published: 29.08.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 8 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Izveidot shēmas par ASV, Lielbritānijas un Francijas parlamenta struktūru un tā sadarbību ar valsts galvu un valdību    4
2.  Salīdzināt Vācijas federālās konstitucionālās tiesas un Krievijas federālās konstitucionālās tiesas kompetences    7
3.  Cik reizes viena un tā pati persona var tikt ievēlēta par federālo prezidentu Vācijā?...Kā jūs vērtējat Vācijas federālā prezidenta kompetenci?    9
  Literatūras un elektronisko avotu saraksts    11
Extract

Prezidents cēlies no latīņu valodas, pats vārds nes sevī līdera, uzņēmēja titulu, Latvijā šis vārds nes sevī priekšsēdētāja titulu. Vācijā, kur valda daudz partijas sistēma Vācijas valsts galva ir valsts prezidents. Sasaucot federatīvo sapulci tiek ievēlēts valsts prezidents uz 5 gadiem, bet nevairāk par diviem termiņiem pēc kārtas. Prezidents atbild par Bundestāga (parlamenta) darbu, kā arī ir tiesīgs to atlaist, divos gadījumos:
1. Neuzticības izteikšana kancleram
2. JA nespēj vienoties par kanclera amata apstiprināšanu
Tomēr var apgalvot, ka prezidenta funkcijas Vācijā ir vairāk reprezentatīvas un gandrīz tiek uzskatīts par morāles paraugu. Ja salīdzinājumā Latvijas valsts prezidents var sasaukt Ministru kabineta sēdes, rosināt parlamenta atlaišanu, tad Vācijas prezidents var tikai skaisti uzstāties, ne velti Vācija divos pēdējos gados no prezidenta amata ir atteikušās divi prezidenti, kam iemesls ir tieši amata pienākuma izpildīšanā. Vienīgā nopietnā funkcija, ko var minēt kā prezidenta pienākums ir likumprojektu pārbaudīšana atbilstību konstitūcijai, bet arī šo iespēju prezidents reti izmanto, jo pastāv Konstitucionālā tiesa. Valsts prezidenta iecelšana ir ļoti politizēta, jo prezidents netiek ievēlēts no tautas balsojuma, bet gan deputātu ievēlēts. Labā puse ir tā, ka vēlēšanās piedalās arī federālās zemes, kur bieži pats parlaments savus deputātus nesūta balsot, bet gan deleģē sabiedrībā pazīstamas personas, kas arī rada vēlēšanās nelielu intrigu, kā rezultātā balsojuma rezultāts var būt mazāk prognozējams. Lai kā arī nebūtu nenoliedzami ir tas fakts, ka par Vācijas prezidentu un dotajā brīdī tas ir Joahims Gauks (vācu: Joachim Gauck; dzimis 1940. gada 24. janvārī) ir politiķis un bijušais mācītājs uz viņa vērsto personību izskan daudz pretrunīgu izteicienu, kas rada sabiedrībā strīdus, ja prezidents savā amatā esot neatbildīs tautas cerībām, un tauta nevarēs uzticēties savam prezidentam, tad ne tikai paši politiķi uzdos jautājumu kam un kādām vajadzībām ir nepieciešams valstī šis amats, bet šis jautājums aktuāls kļūs pašai tautai.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,09 €
Work pack Nr. 1374922
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Ārvalstu konstitucionālās tiesības”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/394241

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register