Cilvēkiem būs Dievu bīties un mīlēt, ka savu tuvāko neapmelotu, neaprunātu, nedz arī neslavu celt, bet būs viņu aizbildināt, runāt tikai labu par viņu un visu viņam par labu vērst.
Ar šo bausli Dievs grib pasargāt cilvēkus no tenkām. Laba slava ir liela vērtība jeb kuram: „ Laba slava der vairāk nekā liela babātība, un labvēlīga nostāja no ļaužu puses ir labāka par sudrabu un zeltu” ( Sal. pam. 22:1).
Prieks un labklājība dzīvē bieži ir atkarīga no cilvēku vārdu tīrības. Cilvēkiem ir dota mēle, lai runātu. Jādomā tikai ko un kā runāt, jo ar vārdu otru cilvēku var celt, bet var arī nogalināt. To kāds vārdam ir spēks ir skaidri saprotams Bībeles pirmajos pantos - Dievs teica: „ Lai top” un tapa.
Pareizi lietots vārds spēj dot līdzcilvēliem tik ļoti nepieciešamo mieru, mīlestību un gādību. Savukārt nelaikā un nevietā teikts tas izsaukt pat karus, ne tikai sabojāt kāda cilvēka reputāciju.
„ Lēnīga mēle ir dzīvības koks, bet melīga ievaino sirdi.”
Sal. pam. 15:4
Atjaunot sabojātu reputāciju var būt ļoti grūti, gandrīz neiespējami. Tam, kurš zina, ka par viņu izplatās tenkas, ir grūti justies atvērtam un drošam pret citiem cilvēkiem. Pārkāpums pret astoto bausli ir ļoti smags, jo Dievs ar to aizliedz teikt ko ļaunu par mūsu tuvāko, ja tas nenotiek pēc Viņa pavēles.
DIEVS AIZLIEDZ MELOT.
Patiesība mājo Dieva valstībā, bet meli - velna. Tas Kungs aizliedz mums aprunāt, apmelot savu tuvāko. Apzināta nepatiesas liecības sniegšana ir sodāma rīcība, jo meli vienmēr ir bijuši efektīvs ierocis to rokās, kuriem ir vara un kuri grib atriebties.…
