Konkurences būtība un nozīme tirgu ekonomikā?
EK mērķis ir veicināt augstu konkurenci ekonomiskajā sfērā. Konkurences regulējuma pirmsākumi meklējami ES valstīs. Eiropā konkurences tiesības attīstījās tikai pēc 2 pasaules kara, bet ASV par konkurences ierobežošanu piemēro cietumsodu uzņēmuma vadītājiem.
Faktori, kas ietekmē konkurences tiesības:
ekonomikā konkrētā rīcība var atstāt iespaidu uz ekonomiku;
politika – lai pierādītu pārkāpuma esamību, ir jāmeklē subjektīva pieeja katram atšķirīgam gadījumam. Pilnīgi vienādu gadījumu nav.
Brīva konkurence ir viens no EK līguma galvenajiem mērķiem, proti, EK darbība paredz sistēmu, kas nodrošina netraucētu konkurenci iekšējā tirgū.
Konkurences tiesībās cietušais ir patērētājs, kurš šajā gadījumā reti kad ir vien persona., un tāpēc to ir grūti pierādīt.
Konkurences tiesību normām ir jānovērš iespējamība, ka preču un pakalpojumu kustības brīvību ierobežo privāttiesību subjektu vienošanās. Konkurences noteikumi aizliedz ne tikai privāttiesiskus, bet arī valstiskus pasākumus, kas ierobežo brīvu konkurenci.
Konkurence sabiedrībai dod – mazākas cenas, nozares attīstību, kvalitāti, vairo valsts peļņu, varētu pat teikt, ka sabiedrība kopumā kļūst bagātāka. Konkurences apstākļos katrs uzņēmums cenšas iegūt pēc iespējas lielāku tirgus daļu. Konkurences tiesības ierobežo vēlmi iegūt varu pār tirgu. Konkurence nozīmē pilnīgu brīvību, lielie uzņēmumi jāpiebremzē, bet mazie – jāatbalsta. Konkurence veido attīstību balstoties uz uzņēmumu bailēm. Konkurenci tirgū jāveicina no valsts puses (arī no ES) ar papildus resursiem, ļaujot iekļūt jebkuram. Publiskā vara nosaka kā rīkoties tirgū. Nepieļaujama ir situācija, kad jaunajam uzņēmumam ienākot tirgū tiek piešķirta mazāka tirgus daļa nekā pārējiem.
Ir pakalpojumi, kurus ir nepieciešamas nodibināt sabiedrības vajadzībām, bet ekonomiskajā ziņā tā nenes valstij peļņu, šādu pakalpojumu sfēru ietekmē valsts. Tās ir komunikācijas, fiksētie sakari, enerģētika, pasts, transports u.c. …
