Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
7,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:692767
 
Evaluation:
Published: 26.10.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

30. Revolūcija un nevardarbīgā pretošanās valstī.
Revolūcija no franču un latīņu valodas nozīmē “pagrieziens”, “apvērsums”. Būtisks pavērsiens ir dabas, sabiedrības, kultūras, izziņas un domāšanas attīstībā. Revolūcija ir organizēta sacelšanās ar tiesisku mērķi. Tajā pašā teritorijā, to pašu tautu organizē jaunā politiskā struktūra, jauns politisks spēks. Tā ir viena no attīstības procesa pusēm kurai raksturīgs daļējs attīstības konsekvences un nepārtrauktības pārrāvums. Pats galvenais revolūcijas mērķis ir radīt jaunas tiesības pastāvošo vietā. Revolūcijas tiesiskais pamats ir tiesības uz dabiskajām tiesībām. Revolūcija ir ļoti strauja politisko režīmu nomaiņa, kas parasti norisinās salīdzinoši īsā laika posmā, piemēram, monarhija tiek pārbūvēta par republiku vai otrādāk. Tās rezultātā notiek fundamentālas izmaiņas sociālajās vērtībās, politiskajā struktūrā & institūcijās. Mainās arī aktīvie politiskie darbinieki. Revolūcijas rezultātā tiek mainītas sociālās vērtības, transformēti uzskati par labo un ļauno, aizliegto un atļauto, tikumīgo un amorālo. Tāpēc sekas vienmēr ir zināms juku laiks, kad sabiedriskā doma nav spējīga uz tik krasiem pārkārtojumiem.
Kārlis Markss ir pirmais, kurš pētījis revolucionāros procesus sabiedrībā.
Ļeņins definēja un realizēja Marksa mācību “augšas vairs nespēj valdīt pa vecam, apakšas vairs negrib dzīvot pa vecam”. Tauta pati nesacelsies pret varu, vajadzīga partija. Sekmējošie faktori:
• Tauta ir neapmierināta ar pastāvošo valsts iekārtu.
• Valsts ignorē tautas miermīlīgos protestus. (demokrātiskās valstīs tā nav, jo tautai ļauj iesaistīties politiskos procesos);
• Tautai nav iespēju iesaistīties valsts procesos.
Nevardarbīgā pretošanās doktrīnas pamatlicējs ir indiešu jurists, filozofs M.K. Gandijs. Doktrīnas pamatā ir reliģiski ētiski postulāti par patiesības un laimes atklāšanu caur mieru, mīlestību, piedošanu, nevardarbību. Nevardarbīgās pretošānās doktrīna ir veidota uz hinduisma bāzes. Hinduismā tic dvēseles mūžībai. Gandijs bijis orators un varējis pacelt tautu balstoties uz šīm reliģiskām vērtībām.
Metodes:
• Pasīvā pretošanās, tas nenozīmē, ka tā ir “nekā nedarīšanas” metode, bet gan to, ka pretošanās dalībnieki mierīgi un pasīvi pieņem ļaunumu.;
• Pilsoniskā pretošanās;
• Nesadarbošanās.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −10,48 €
Work pack Nr. 1362563
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register