Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

DiscountGreat deal: today with a discount!

Regular price:
4,99
You save:
0,85 (17%)
Discounted price*:
4,14
Purchase
Add to Wish List
ID number:271448
Author:
Evaluation:
Published: 24.01.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Personai, kura nepiekrīt ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumam zaudējuma atlīdzināšanas lietā, ir tiesības 30 dienu laikā vērsties tiesā Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā.
*Tā kā Kontroles dienests klientu vērtē slepena, tad klientam šādā lietā ir visai grūti aizsargāt savas intereses;
*Prasība atlīdzināt zaudējumus no kredītiestādes (prokurora lēmuma pārsūdzēšana);
*Par nepamatotu vai nelikumīgu rīcību (likumā noteikta gradācija).
Ja valsts atlīdzina personai bankas nelikumīgas rīcības dēļ nodarītos zaudējumus, Ģenerālprokuratūra pēc atlīdzinājuma izmaksas vērš regresa prasību pret banku.
Ja persona nesniedz informāciju likums nosaka bankas vienpusējas atkāpšanās tiesības (ārpuslīgumisks pamats bankai rīkoties) - neiestājas atbildība par likumā noteiktos gadījumos izbeigtajām saistībām (nevar prasīt zaudējumu atlīdzību).
CIVILTIESISKĀ PUSE BANKAS-KLIENTA ATTIECĪBĀM
Nav kodificēta regulējuma bankas-klienta civiltiesiskajām attiecībām. Piem., norēķina konta līgumam nav regulējuma vispār, tam pēc analoģijas piemēro civiltiesiska līguma noteikumus.
Bankas parasti cenšas nosegt vai minimizēt savus riskus attiecībā uz klientu, bet tām jāņem vērā arī patērētāju aizsardzības noteikumi (ja runa ir par fiziskām personām), lai līguma noteikumi nebūtu netaisni. Ja klients ir juridiska persona, tad uz to neattiecas arī patērētāju tiesības, līdz ar to attiecības regulē civiltiesību vispārīgie noteikumi.
Bankas-klienta attiecībās privātautonomijas princips parasti ir visai ierobežots, jo bankas parasti cenšas diktēt savus noteikumus. Parasti ir kāda veidlapa, ko klients aizpilda, kas skaitās līguma būtiskā sastāvdaļa (tur ietverti bankas nosacījumi). Bankas, izstrādājot līgumu noteikumus, ir izstrādājušas savu praksi, un tā arī ir tā tiesiskā bāze, uz kuras balstās bankas-klienta attiecības.
KIL neregulē finanšu pakalpojumu līgumus, izņemot depozīta līgumu. Daudzi bankas-klienta attiecību līgumi nav regulēti arī civiltiesībās – tas ir viens no privātautonomijas izpausmes veidiem (pusēm izvēlēties arī tādus līgumus, kas nav regulēti).

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register