Raksturīgākais arēnu pārstāvis ir benzols C6H6, kuru 1825. gad atklāja M. Faradejs. Kopš tā laika zinātnieki veltījuši daudz pūļi lai noskaidrotu benzola molekulas uzbūvi.
Homologi- CnH2n-6
Benzola molekulas uzbūve
Uz katru oglekļa atomu benzola molekulā ir viens ūdeņraž atoms. Rodas jautājums, kā ir sakārtoti oglekļa un ūdeņraža atom lai ievērotu oglekla atoma vērtību.
1865. gadā F. A. Kekulē ieteica benzola struktūru
ko saīsināti pieraksta šādi: ,dodot skaidrojumu, ka benzola
molekulā atomi saistīti ciklā un pamīšus vienkāršajām saitēm taj atrodas divkāršās saites. Šādu benzola molekulas pieraksta form vēl tagad sauc par Kekulē formulu.
Taču mēģinājumos var pārliecināties, ka benzols nemaina bromūdens krāsu. Tātad var secināt, ka benzola molekulā nav div-kāršo saišu un Kekulē formula īsti neatbilst benzola uzbūvei.
Tagad ir eksperimentāli pierādīts, ka saites starp oglekļa atoniem benzola molekulā ir vienāda garuma, t. i., 140 nm (vienkāršās gamma saites garums 0,154 nm, bet divkāršās saites garums 0,134 nm). Uzskata, ka benzola molekulā pastāv īpaša saite - benzola gredzens.
Visi oglekļa atomi benzola molekulā atrodas vienā plaknē, vei-lojot 120° leņķi. Katrs oglekļa atoms veido vienu gamma saiti ar ūdeņraža atomu un divas gamma saites ar blakusesošajiem oglekļa atomiem. Atlikušo p orbitāli katrs oglekļa atoms izmanto vienotas n elektronu sistēmas (benzola gredzena) veidošanai…
