-
Bērnu aprūpe
Nr. | Chapter | Page. |
1. | BĒRNA ATTĪSTĪBA, ATTĪSTĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI. BĒRNA VECUMA PERIODI | 4 |
1.1. | Bērna attīstība | 4 |
1.1.1. | Bērna augšana un attīstība | 4 |
1.1.2. | Fiziskā attīstība | 5 |
2. | BĒRNA ATTĪSTĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI | 5 |
2.1. | Iedzimtība | 6 |
2.2. | Prenatālā un natālā perioda ietekme | 7 |
2.3. | Daba | 9 |
2.4. | Personības socializācija | 9 |
2.5. | Sociālekonomiskie un sociālhigiēniskie apstākļi | 10 |
2.6. | Attīstības likumsakarības | 10 |
Bērnu vecuma periodi | 10 | |
3. | JAUNDZIMUŠAIS, IZNĒSĀTA UN NEIZNĒSĀTA BĒRNA | 12 |
3.1. | Jaundzimušais | 12 |
3.2. | Iznēsāta un neiznēsāta bērna raksturojums | 12 |
3.3. | Ēdināšana | 15 |
3.3.1. | Iznēsāta bērna ēdināšana | 15 |
3.3.1. | Neiznēsāta bērna ēdināšana | 17 |
3.4. | Jaundzimušā aprūpes īpatnības | 18 |
3.4.1. | Iznēsāts bērns | 18 |
3.4.2. | Neiznēsāts bērns | 19 |
4. | ZĪDAINIS, TĀ RAKSTUROJUMS, ĒDINĀŠANA UN APRŪPES ĪPATNĪBAS | 19 |
4.1. | Zīdaiņa anatomiski fizioloģiskās īpatnības | 19 |
4.1.1. | Āda, mati un nagi | 19 |
4.1.2. | Kaulu un muskuļu sistēma | 21 |
4.1.3. | Gremošanas sistēma | 23 |
4.1.4. | Nieru un urīnizvadceļu sistēma | 24 |
4.1.5. | Nervu sistēma | 25 |
4.1.6 | Endokrīnā sistēma | 25 |
4.2. | Zīdaiņa motorā, valodas un sociālā attīstība | 25 |
4.3. | Zīdaiņa ēdināšana | 27 |
4.3.1. | Zīdaiņa ēdināšanas veidi | 27 |
4.3.2. | Zīdīšanas ietekme uz bērna organismu | 27 |
4.3.3. | Zīdīšanas ietekme uz mātes organismu | 28 |
4.3.4. | Mātes piena raksturojums | 28 |
4.3.4. | Mātes piena kvalitāte dažādos laktācijas periodos | 29 |
4.3.5. | Krūts piena veidošanās process | 29 |
4.3.6. | Mātes piena uzglabāšana | 30 |
4.3.7. | Mātes piena, govs piena un adaptēto maisījumu salīdzinājums | 30 |
4.3.8. | Krūts barošana īpatnības dažādos vecuma periodos | 31 |
4.3.9. | Agri uzsākta piebarojuma risks | 32 |
4.3.10. | Mātes piena daudzuma palielināšana | 32 |
4.3.11. | Palīdzība pie atteikšanās no krūts | 32 |
4.3.12. | Ticamās pazīmes, ja bērns saņem nepietiekamu krūts piena daudzumu | 32 |
4.3.13. | Daļēja zīdīšana (jauktā ēdināšana) un mākslīgā ēdināšana | 32 |
4.3.14. | Zīdaiņa ēdināšanas ieteikumi | 34 |
4.4. | Zīdaiņa aprūpe | 36 |
4.4.1. | Bērna apģērbs | 36 |
4.4.2. | Vannošana | 37 |
4.4.4. | Rīta tualete | 38 |
4.4.5. | Pastaigas | 41 |
4.4.6. | Norūdīšanās | 41 |
5. | MAZBĒRNA UN PIRMSSKOLAS VECUMA BĒRNA RAKSTUROJUMS, ĒDINĀŠANA | 42 |
5.1. | Mazbērna periods | 42 |
5.1.1. | Fiziskā attīstība | 42 |
5.1.2. | Anatomiski – fizioloģiskās īpatnības | 42 |
5.1.3. | Mazbērna fiziskā un garīgā attīstība (pēc Šmita - Kolmena) | 43 |
5.2. | Pirmsskolas vecums | 44 |
5.2.1. | Fiziskā attīstība | 44 |
5.2.2. | Anatomiski fizioloģiskās īpatnības | 44 |
5.2.3. | Psihomotorā attīstība | 46 |
5.3. | Ēdināšana | 46 |
5.3.1. | Mazbērna ēdināšana | 46 |
5.3.2. | Bērna ēdināšana pirmskolas vecumā | 48 |
6. | JAUNĀKĀ SKOLAS VECUMA BĒRNU UN PUSAUDŽU RAKSTUROJUMS, ĒDINĀŠANA | 49 |
6.1. | Jaunākais skolas vecums | 49 |
6.1.1. | Fiziskā attīstība | 49 |
6.1.2. | Anatomiski fizioloģiskās īpatnības | 49 |
6.1.3. | Psihomotorā attītība | 50 |
6.2. | Pusaudžu vecums | 50 |
6.2.1. | Pussaudžu fiziskā attīstība | 50 |
6.2.2. | Dzimumnobriešana | 50 |
6.2.3. | Pusaudžu anatomiski – fizioloģiskās īpatnības | 52 |
6.2.4. | Pusaudžu psihomotorā attīstība | 55 |
6.3. | Skolēnu un pusaudžu ēdināšana | 56 |
7. | JAUNDZIMUŠO RAKSTURĪGĀKĀS VESELĪBAS PROBLĒMAS, APRŪPES ĪPATNĪBAS | 57 |
7.1. | Jaundzimušo asfiksija | 57 |
7.2. | Respiratorā distresa sindroms (RDS) | 58 |
7.3. | Jaundzimušo hemolītiskā slimība (JHS) | 59 |
7.4. | Imperforēts anus (Slēgta anālā atvere) | 59 |
7.5. | Barības vada atrēzija ar tā fistulu uz traheju | 60 |
8. | ZĪDAIŅU VECUMA RAKSTURĪGĀKĀS SASLIMŠANAS, APRŪPES PROBLĒMAS | 61 |
8.1. | Atopiskais dermatīts | 61 |
8.2. | Impetigo | 63 |
8.3. | Mutes kandidoze (Piena senīte) | 63 |
8.4. | Gastroezofagālais reflukss (GER) | 64 |
8.5. | Hipertrofiskā pilorus (kuņģa vārtnieka) stenoze (HPS) | 65 |
9.1. | Iedzimtas sirdskaites (VITIUM CORDIS CONGENITA – VCC) | 66 |
9.2. | Reimatisms | 67 |
11. | KALCIJA METABOLISMA TRAUCĒJUMI | 70 |
12. | ANĒMIJA | 71 |
Dzelzs deficīta anēmija | 71 | |
13. | CELIAKIJAS SLIMĪBA | 72 |
14. | BĒRNU INFEKCIJU SLIMĪBAS | 73 |
14.1. | Masaliņas (Rubeola) | 73 |
14.2. | Masalas (Morbilli) | 74 |
14.3. | Cūciņas (parotitis epidemica) | 75 |
14.4. | Vējbakas (varicella) | 76 |
14.5. | Skarlatīna (Scarlatina) | 77 |
14.6. | Garais klepus (Pertussis) | 78 |
14.7. | Poliomielīts | 79 |
14.8. | Infekciozā mononukleoze | 79 |
14.9. | Difterija | 80 |
14.10. | Meningokoku infekcija | 81 |
14.11. | Akūtas kuņģa-zarnu trakta infekcijas) | 82 |
14.11.1. | Zarnu koli infekcija (Ešerhioze) | 82 |
14.11.2. | Stafilokoku zarnu infekcija | 83 |
14.11.3. | Salmonelloze (Salmonellosis) | 83 |
14.11.4. | Vīrusu diarejas | 84 |
14.11.5. | Adenovīrusa diareja | 84 |
14.11.6. | Rota vīsusa gastroenterīts | 85 |
15. | TUBERKULOZE | 86 |
Imunizācijas kalendārs | 87 |
1.1.Bērna attīstība
1.1.1.Bērna augšana un attīstība
Augšana ir kvantitatīvs process - bērna ķermeņa masas, izmēru, garuma palielināšanās, šūnu skaita, to lielumu pieaugums.
Attīstībai ir divējāda nozīme. Pirmkārt, tas ir kvantitatīvs process, kas saistīts ar organisma strukturālām izmaiņām - ķermeņa šūnu diferencēšanos, orgānu un sistēmu nobriešanu. Otrkārt, - plašākā nozīmē tas ietver sevī gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās neatgriezeniskās pārmaiņas.
Vienoti ar bērna fizisko attīstību noris viņa psihosociālā attīstība, kas turpinās dzīves laikā.
Psihosociālā attīstība saistīta ar :
galvas smadzeņu nobriešanu,
izziņas jeb kognitīvo attīstību (sajūtas, uztvere, domāšana, atmiņa),
emocionālo attīstību,
personības psihisko īpašību veidošanos (temperaments, spējas, raksturs, intereses, vajadzības),
izmaiņām voluntārajā stāvoklī (griba),
personības socializāciju (personība attīstās sociālajā vidē, pārņemot apkārtējās sociālās vides pieredzi, tiek apgūtas zināšanas, prasmes, veidojas vērtību orientācijas, attieksmes, uzvedība, bērns apgūst sociālās normas).
Attīstības komponenti ir:
Fiziskā attīstība
Motorā attīstība
Psihosociālā attīstība
Dzimumattīstība
1.1.2.Fiziskā attīstība
Šo attīstību raksturo antropometriskie rādītāji:
augums (cm),
masa (kg),
galvas apkārtmērs (cm),
krūšu apkārtmērs (cm).
Bērnu ķermeņa masa
Pirmā dzīves gadā vidējo ķermeņa masu var noteikt, izmantojot formulas:
no 1. - 6. mēnesim - jaundzimušā ķermeņa masa (g) + 700n,
no 7. - 12. mēnesim - jaundzimušā ķermeņa masa (g) + 4200 + 500
(n - 6).
Zīdaiņa ķermeņa masa divkāršojas apmēram 4 - 5 mēnešu vecumā, trīskāršojas apmēram 1 gada vecumā.…
- Bērnu aprūpe
- Bērnu gremošanas orgānu sistēmas slimības
-
Veco ļaužu aprūpe Dānijā
Summaries, Notes5 Social Work, Anatomy, Medicine and Hygiene
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Bērnu gremošanas orgānu sistēmas slimības
Summaries, Notes for university2
-
Veco ļaužu aprūpe Dānijā
Summaries, Notes for university5
-
Medikamentozā aprūpe
Summaries, Notes for university25
-
Darbs ar varmācībā cietušu bērnu
Summaries, Notes for university2
-
Medikamentozā aprūpe pie miokarda infarkta
Summaries, Notes for university29