Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
7,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:426400
 
Author:
Evaluation:
Published: 26.10.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Betona korozija   
2.  Betona ķīmiskā korozija (12.1.shēma)   
2.1.  Ūdens un ūdens šķīdumu mijiedarbība ar betonu (12.2.shēma)   
3.  Betona aizsardzība pret koroziju   
4.  Betona izturība pret sasalšanas-atkušanas ciklisko iedarbību   
4.2.  Poru ietekme uz cementa akmens ilgizturību   
4.3.  Sasalšanas-atkušanas ietekme uz pildvielu ilgizturību (12.4.shēma)   
4.4.  Betona porainība un porās esošais šķīdums   
4.5.  Poru izmēri, sadalījums un stāvoklis betonā (12.5.shēma)   
4.6.  Betona ārējo slāņu un nehomogenitātes ietekme uz tā ilgizturību   
Extract

Betons ir mākslīgs akmensmateriāls. Tas veidojas sacietējot racionāli izraudzītam,
rūpīgi sajauktam un sablīvētam maisījumam, kuru veido:
minerāla saistviela, ūdens, pildvielas un nepieciešamības gadījumā
speciālas piedevas.
Saistviela un ūdens ir aktīvās betona sastāvdaļas. Tām ķīmiski reaģējot veidojas jauns
savienojums – lipīga java, kas plānā kārtiņā pārklāj sīkās un rupjās pildvielas un, pamazām
sacietējot, saista tās. Tādejādi betona maisījums pārvēršas izturīgā monolītā akmenī – betonā.
Pildvielas – smiltis, šķembas vai grants aizņem 80-85 % no betona tilpuma un veido
stingru skeletu, kas aizkavē betona sarukšanu.
Betonu klasificē pēc sekojošām galvenām pazīmēm:
1) tilpummasas, atkarībā no kuras izšķir:
>2500 kg/m3,
sevišķi smagos betonus ar tilpummasu
2200-2500 kg/m3,
smagos (parastos) betonus
1800-2200 kg/m3,
atvieglotos betonus
500-1800 kg/m3,
vieglos betonus
<500 kg/m3
sevišķi vieglos (siltumizolācijas) betonus
2) pēc izmantotās saistvielas veida izšķir:
cementbetonus, ko izgatavo no klinkera cementiem – portlandcementa,
sārņu portlandcementa, pucolānportlandcementa u.c.,
silikātbetonus, kurus cietina autoklāvos un ražo, izmantojot kaļķu-smilšu,
kaļķu-sārņu u.c. veida saistvielas,
ģipšbetonus, kuru izgatavošanai izmanto ģipša un ģipša-cementa-
pucolāna saistvielas,
asfaltbetonus, kuru saistviela ir bitumens,
polimērcementbetonus un polimērbetonus, kurus ražo lietojot sintētiskos
sveķus polimērus.
3) atkarībā no struktūras betonus iedala:
blīvos betonos, kuros telpu starp pildvielām (graudiem) aizņem
sacietējusi saistviela un ar gaisu piepildītas poras, arī tās, kas radušās
lietojot VAV,
porizētos betonus, kas bez saistvielas satur porizētas putu vai gāzu
radītājvielas,
šūnbetonos, kurus veido sacietējusi saistviela, silīcija dioksīds un
vienmērīgi izvietotas poras, ko izveidojušas putu vai gāzu radītājvielas,
lielporainie betoni, kuros telpu starp rupjām pildvielām (graudiem)
pilnīgi nav aizpildījušas smalkās pildvielas un sacietējušās saistvielas.
4) pēc lietojuma izšķir:
konstrukciju betonus, no kuriem izgatavo nesošās betona un dzelzsbetona
konstrukcijas,
hidrotehnisko betonu aizsprostu un slūžu būvei, kanālu krastu
nostiprināšanai,
betonu ēku sienu un vieglo pārsegumu izgatavošanai,
ceļu būves betonu ceļu un aerodromu ierīkošanai,
speciālos betonus – ķīmiski izturīgos, karstumizturīgos, dekoratīvos,
sevišķi smagos bioloģiskai aizsardzībai.…

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register