Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:307973
Author:
Evaluation:
Published: 25.01.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Cilvēka personība ir jāpieņem kā pilnīgi brīva autonoma būtne. Nevar būt nekādu augstāku, ārpus cilvēka esošu ideju, kuru dēļ viņam būtu jāpakļaujas.
Cilvēka cieņas izpratne pēc Kanta iekļaujas kategoriskā imperatīva personalistiskajā formulā – cilvēks kā mērķis, nevis līdzeklis. Pēc Kanta cilvēks cieņu nevar zaudēt – tā ir iekšēja un neatsavināma. Kanta teorija pirmo reizi nostiprina cilvēka cieņu tādā līmenī, kā tas ir mūsdienās. Cilvēks to nevar nopelnīt vai zaudēt, jo tā cilvēkam ir pilnīgi imanenti kā cilvēciskai būtnei. Cilvēks ir morāla būtne ar iekšējo brīvību. Cieņa uzliek valstij par pienākumu garantēt visas tiesības un brīvības.
*Kanta cieņas priekšstata nozīme – Kanta priekšstats atspoguļots VCD; pamattiesību idejas kā tādas un pamattiesību augšgalā mūsdienās ir cilvēka cieņa kā pamatvērtība, no kuras tālāk izriet citas pamattiesības. Cieņa ir pamatojums tam, kāpēc vajadzīgas cilvēktiesības. Kants to, ka nepieciešamas visas cilvēktiesības, pamato ar to, ka ir cilvēka cieņa. Mūsdienās pamatā pret cilvēku jābūt humānai attieksmei neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir to pelnījis. Ja mēs atteiktos no cilvēka cieņas koncepta, paliktu sabiedriskā līguma teorija, un tad, piem., noziedzniekiem nepiemistu lielākā daļa no pamattiesībām, jo diez vai cilvēki varētu vienoties, ka pret noziedzniekiem jāattiecas tāpat kā pret jebkuru. Tāpēc cieņa ir atskaites punkts visām pamattiesībām, tā ir neaizskarama. Pēc Kanta teorijas pat miljons cilvēkus nevar nostādīt pret vienu teroristu. Kants neļauj sodīt jau iepriekš – izteikts kategorisms. Pēc Kanta kategoriskais imperatīvs ir pirmais solis, pēc tā viss tiek pakārtots. Ja nav vispārēju stingru vadlīniju, tad katrā gadījumā kāds vienmēr paļausies, ka uz viņu piemēros izņēmumu.
Cilvēka cieņa ir neatsavināma. No tās atsavināmas visas pārējās cilvēktiesības. No katra tiek prasīts kategorisks humānisms. Cilvēks ir morāla būtne – katram ir iekšējā izpratne par labo un ļauno.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −5,98 €
Work pack Nr. 1358798
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register