Visbiežāk konstatētie traumēšanas faktori
Lielākā daļa nelaimes gadījumu rodas krītot, pakrītot (51%), šis risks parasti saistās ar slidenām (slapjām) un bojātām grīdām, nevietā novietotiem priekšmetiem, slideniem celiņiem ziemas sezonā u. tml. Bieži paklupšana var būt saistīta arī ar pacientu pārvietošanu un nepietiekamu apgaismojumu (piemēram, kāpņu
telpās u. c.).
Fiziskā spriedze skeleta muskuļu sistēmā - 17% no kopējā negadījumu skaita, kas saistīta ar ilgstošu atrašanos piespiedu pozā, pacientu pārvietošana, un citi fiziski smagi darbi, kas rada papildus spriedzi uz
mugurkaulu, locītavām. Vardarbība sastādā 11% no nelaimes gadījumiem, kas rodas tādās jomās kā neatliekamā medicīniskā
palīdzība vai psihiatrija bieži gan pacienti, gan viņu tuvinieki var būt agresīvi un fiziski apdraudēt šajā nozarē nodarbinātos.
9% no nelaimes gadījumiem ir saistīti ar saduršanos (iekļaujot transportlīdzekļu saduršanos). Nelaimes gadījumi, kas saistīti ar saduršanos vai sagriešanos, parasti nav smagi, tomēr lielākais risks ir saistīts ar to, ka ir iespējama dažādu infekciju nokļūšana nodarbināto asinīs – kā bīstamākie jāmin HIV/ AIDS, B
hepatīts un citi.
12 % ir citi nelaimes gadījumi.
- Kāda situācija ir ar arodslimībām šajā nozarē? Kā norāda Valsts darba inspekcija savā darbības pārskatā, tad Veselības aprūpes nozarē 2019.gadā ir trešais lielākais pirmreizēji apstiprināto arodslimību skaits, kas sastāda 12 % no kopējā pirmreizējo arodslimnieku skaita. Visvairāk pirmreizējo arodslimnieku apstiprināts apstrādes rūpniecībā (21 %) un
transporta un uzglabāšanas nozarē (20 %). Minētajās nozarēs apstiprināti vairāk kā puse (54 %) no kopējā pirmreizēji apstiprināto arodslimnieku skaita.…
