1. Darba tiesības. Jēdziens, nozīme un vieta tiesību sistēmā.
DT ir tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kas rodas strādā-jot uz DL pamata. Ir jomas, kurās strādā, bet ne uz DL pamata, tajos gadījumos DL nepiemēro. Tur ir speciāla likum-došana (valsts ierēdņi, iekšlietu sistēma, deputāti u.t.t).D,ties.normas reglamentē d. apmaksas un strīdu jautājumus, nosaka dažādu darba apvien.darbu, to līdzdalību darba reglamentēšanā, kā arī regulē darba attiecības uzņēmumos.Viens no DT svarīgākajiem uzdevumiem ir panākt dziļu praktisko un ekonomisko faktoru līdzsvaru. Ar praktisko faktoru saprotot gandrīz visu indivīdu nepieciešamību uzturēt savu eksistenci, pateicoties darba vietas saglabāšanai, bet ar ekonomisko faktoru- visumā neapstrīdamo darba devēja pārākumu pār darba vietas lūdzēju un algotni. dT ir 3 neatņemamas sastāv-daļas:*darba devējs-juridiska vai fiz.pers. vai tiesībspējīga personāl-sab-ba, kas uz d.līguma pamata nodarbina vismaz l fizis pers. Fiz.pers.kā d.dev.var slēgt d.līg.no 18 g.vecuma.;*d/ņ-js- fiz.pers, kas uz d.līguma pamata par nolīgto darba sa-maksu veic noteiktu darbu d.dev.vadī-bā.;*DL- rakstveida vienošanās starp darbinieku un d.dev., saskaņa ar kuru darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un d.dev.rīkojumiem. Savukārt d.dev.apņe-mas maksāt nolīgto d.samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus d.apstākļus.
…