Izmeklēšanas metodes:
• Laboratoriskie izmeklējumi:
1. asins aina – leikocitoze norāda uz iekaisumu divertikulīta gadījumā, un iespējams asins zudums asiņošana gadījumā.
• Koprogramma – slēptas asinis izkārnījumo.
• Kolonoskopija – pamatizmeklēšanas metode gan diagnozes verificēšanā, gan diferenciāldiagnostikā. Kolonoskopijakontrindicēta akūta divertikulīta gadījumā, jo var izraisīt divertikula perforāciju.
Visos gadījumos, kad ir runa par resnās zarnas slimībām, jāapsver, jāvērtē un jāizslēdz ļaundabīgā slimošana.
• Irigoskopija – tradicionāli par visinformatīvāko izmeklēšanas metodi divertikulozes gadījumā, bet jābūt piesardzīgiem, ja ir divertikulīts, jo var izraisīt perforāciju.
• Datortomogrāfija un kodolu magnētiskā rezonanse – nepieciešama komplikāciju gadījumā, lai vērtētu periprocesu un zarnas sienas stāvokli, kā arī akūtās neskaidrās situācijās un audzēju (gan labdabīgu, gan ļaundabīgu) izslēgšanai.
• Imunoloģija: audzēju marķieri (onkomarķieri) – ļaundabīgas slimības izslēgšanai: CEA, CA 19-9, CA 15-3, CA 125.
Komplikācijas:
• Divertikulīts
• Perforācija
• Intrabdomināls abscess
• Asiņošana
• Infiltrāta un abscesa radīts zarnu aizsprostojums
• Lokāls un difūzs peritonīts
• Fistulas
• Rētaudu stenoze pēc divertikulīta
• Ileuss (daļējs, kompensēts, subkompensēts)
Šo diagnozi var noteikt vairākos gadījumos, ja ir akūtas vēdersāpes:
1. operācijas laikā konstatējot divertikula perforāciju vai citas slimības ar divertikulozi kā blakuspatoloģiju
2. histoloģiski izmeklējot rezecēto preparātu.
Rentgenoloģiskas un endoskopiskas izmeklēšanas laikā konstatēts divertikuls bez iekaisuma vai perforācijas pazīmēm netiek uzskatīts par akūtu vēdera dobuma slimību!
…