Dzīvokļu tiesību vispārējais raksturojums
Iedzīvotāju aizsardzība. Daudzās valstīs ir iekļauts konstitūcijā. Arī Satversmē.
Precīzāks nosaukums Dzīvokļu īres tiesības.
Plašāk sāka attīstīties pēc I Pasaules kara. Daudzās valstīs parādījās speciālie likumi. Latvijā 1924.gadā tika pieņemts likums “Par dzīvojamo telpu īri”
CL Lietu tiesību daļā ir minēts personāls servitūts uz dzīvokļiem.
II. Dzīvokļa tiesība.
1227. Dzīvokļa tiesība ir lietu tiesība lietot par dzīvokli svešu māju, tomēr nekaitējot pašai mājai.
1228. Persona, kam pieder dzīvokļa tiesība, var atdot telpas citiem vienīgi ar īpašnieka piekrišanu.
1229. Dzīvokļa tiesība, kas piešķirta vairākām personām kopīgi, paliek spēkā pilnā apmērā tik ilgi, kamēr ir dzīvs kaut viens šās tiesības izlietotājs.
1230. Izdevumi par dzīvoklim nepieciešamiem izlabojumiem un citas nastas jānes dzīvokļa tiesības izlietotājam.
Būtiski atšķirt personālservitūta dzīvokļa tiesību no īres tiesībām. Īre ir viens no saistību veidiem. Atšķirības ir arī pienākumos. Īres līgums ir noslēgts, kas puses ir vienojušās par maksu, bet personālservitūts ir spēkā ar brīdi, kad tas ir reģistrēts zemesgrāmatā.
Dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem ir katra īpašnieka atsevišķs īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu.
Dzīvokļa īpašuma galvenās pazīmes:
1)tiesiski nedalāms – atsevišķu īpašumu nevar sadalīt starp vairākiem īpašumiem reālās daļās. CL 1075.p. noteikumi par kopīpašuma dalīšanu.
2)Atsevišķam dzīvokļu īpašumam jābūt būvnieciski nošķirtam no pārējiem dzīvojamā mājā esošiem dzīvojamiem īpašumiem
3)Dzīvokļa īpašumam ir jābūt iezīmētam mājas inventarizācijas lietā. …
