Nauda ir vispārējs ekvivalents, ar kuru var izteikt visu citu preču un pakalpojumu vērtību. Tādējādi nauda ir īpaša prece, kas veic vērtības mēra funkciju procesos starp preču ražošanu un preču maiņu.
1.1.2. Naudas funkcijas
Naudai ir vairākas funkcijas: maiņas līdzekļa funkcija, uzkrāšanas līdzekļa un vērtības mēra funkcijas.
1.1.2.1. Maiņas līdzeklis
Pirmā no tām – maiņas līdzekļa funkcija. Preču ražotāji jau tirdzniecības pirmsākumos saprata, ka mainīt preces bartera ceļā ir neērti. Vajadzīgajiem darījuma partneriem ne vienmēr sakrita intereses, turklāt preču vērtība mēdza būt dažāda. Tā radās maiņas līdzekļi, kurus akceptēja visi preču ražotāji. Sākotnēji par maiņas līdzekļiem kalpoja dažādas preces – ādas, labība un citas. Vēlāk par vispārēju maiņas ekvivalentu kļuva cēlmetāli – zelts, sudrabs. Mūsdienās no tiem kā maiņas līdzekļa pasaule ir atteikusies, jo tie tāpat kā citas preces maina savu vērtību atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma cēlmetālu tirgū. Cēlmetālus aizstājusi papīra nauda, ko emitē katra atsevišķa valsts.
1.1.2.2. Uzkrāšanas līdzeklis
Lai nauda pildītu maiņas funkciju, tai ir jāsaglabā sava vērtība. Līdz ar to rodas iespēja naudu uzkrāt, lai tērētu nākotnē. Tādējādi nauda pilda uzkrāšanas līdzekļa funkciju.
1.1.2.3. Vērtības mērs
Vienlaikus nauda pilda arī vērtības mēra funkciju. Tā ir līdzeklis, lai izmērītu dažādu preču relatīvās vērtības, dod iespēju tās salīdzināt savā starpā.
Mūsdienās nauda vairs nenozīmē tikai papīra banknotes un metālu monētas. Tehnoloģiju attīstība nodrošina dažādu finanšu resursu ātru un efektīvu konvertēšanu no cita citā. Tāpēc ir zudusi robeža starp naudu un vairākiem citiem vērtību mēriem.
1.2.1. Skaidrā nauda
Populārākais un arī primārais naudas veids ir skaidrā nauda. Tā var tikt izmantota norēķiniem nekavējoties. Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa, kas atrodas ikdienas apritē.…
