Otrā pasaules kara šausmas, kā arī pēckara Eiropas valstu ekonomikas vājums un jauna kara sākšanās iespējas lika daudzām Rietumeiropas valstīm meklēt savstarpējus sadarbības ceļus. Šī sadarbība nodrošinātu šo valstu pilsoņiem mieru, drošību un labklājību.
Eiropas valstu svarīgākie mērķi pēc 2.pasaules kara bija:
nodrošināt mieru;
atjaunot politisko ietekmi pasaulē;
atjaunot karā sagrauto saimniecību;
nodrošināt tirdzniecības un pārvietošanas brīvību;
novērst fašisma un nacionālsociālisma ideju izplatību.
Pēc 2.pasaules kara pastāvēja vairāki apstākļi, kas kopā lika pamatu Eiropas integrācijas sākumam:
Nepieciešamība radīt starptautisku sadarbības modeli jauna kara novēršanai starp Eiropas valstīm. Jauna kara novēršana bija vadmotīvs bija vairāku starptautisko institūciju dibināšanai (piemēram, ANO, Eiropas padome). Viens no pirmajiem soļiem radīt Eiropas struktūru bija Eiropas padomes izveide (1949.g.). Padomes funkcija – veicināt sadarbību starp tās dalībvalstīm ekonomikas, sociālajā, kultūras un zinātnes jomā. Tomēr padomes vājā struktūra lika Francijai un Vācijai domāt par radikāliem panākumiem, lai radītu pārvalstisku struktūru.
Nosacījumi, uz kādiem ASV piedāvāja savu palīdzību pēckara Eiropas valstīm (Māršala plāns). Māršāla plāns bija shēma, atbilstoši kurai ASV piedāvāja savus finanšu līdzekļus Eiropas valstīm. Šīs palīdzības sniegšanas būtiskākais priekšnoteikums bija izveidot īpašu starpvalstu organizāciju, kas nodarbotos ar šīs palīdzības administrēšanu. Šāda organizācija – Eiropas Ekonomiskās sadarbības org-cija (1948).
Pēckara ģeopolitiskā situācija.…
