1.Konstitucionālās tiesības kā tiesību nozare
Iedalās: privātās un publiskās. Publiskās regulē attiecības starp personu, pilsoni un valsti. Privātās personu savstarpējās attiecības, mantiskās un līgumiskās. KT ir konkrētās valsts atsevišķu tiesību nozare. KT saprot, kā atsevišķu juridisku zinātni. Zinātnes pētīšanas un analīzes objekts ir konstitūcija un konstitucionālisms. KT nozīmē obligātu studiju kursu juridiskās izglītības sistēmā. Studē trīs līmeņos: Valsts, ārvalstu, salīdzinošās KT. KT ir konkrētās valsts tiesību normu sistēma, kas noregulē cilvēka, personas stāvokli, statusus valstī un sabiedrībā, noregulē sabiedrības un valsts iekārtas pamatus, noregulē valsts varas nozaru institūciju darbības pamatus, noregulē pavaldības darbības tiesiskos tiesiskos pamatus.
2.Konstitūciju rašanās vēsturiskā gaita.
Attīstība sākās 1789.g., kad stājās spekā ASV konstitūcija. Š.L.Monteskjē: „Tauta tiek uzskatīta par suverēnās varas vienīgo avotu.” Tauta-pilsoņu kopums-balstiesīgie pilsoņi-ievēl paralmentu 1793.g. ASV konstitūcija tika papildināta ar 10 grozījumiem (tiesību billa). Otrais konstitūcijas modelis tika veidots Franču revolūcijas laikā. Cilvēka un pilsoņu deklarācija. Mūsdienu posms KT sākās pēc II.Pasaules kara. 19.gs. otrā puse raksturojās arpolitiskopartiju, kuru mērķis nonākt pie varas. K sāk iestrādāt normas, kuras nostiprina. 20.gs. K normatīvajā saturā :1)Parādās normas, kuras regulē sociālo un ekonomisko darbību. 2)Iestrādātas normas, kas nosaka valsts tiesības rīkoties, noregulēt sociālos konfliktus. 3)Normas, kuras nodrošina konstitucionālo uzraudzību. 2000.g. decembrī Eiropas kopienā tika pieņemta Cilvēktiesību harta.
3.Konstitūciju grozīšanas kārtība LR Satversmes grozīšanas kārtība.
Grozījumu veikšanas kārtība: 1)stingrā 2)elastīgā
E-grozījumus var izdarīt tāpat kā parasti likumā (Lielbritānija)
S-lai izdarītu grozījumus jāievēro īpaša kārtība, nosacījumi - balsu vairākums, tautas apstiprināšana referendumā (no 1-5.pantam nevar grozīt bez tautas, pārējo var ar balsu vairākumu) Grozīts pamatteksts aizstājot veco ar jaunu (Latvija) Grozījumi tiek likti klāt kā papildinājumi neizdarot grozījumu sākotnējā pamattekstā (ASV)
Satversme līdz 17.07.1940.g. tika grozīta 1 reizi. 1933.g.2I.martā tika izdarīti grozījumi Satversmes 74,79 p. Par tautas nobalsošanas referenduma noteikumiem. Grozījumi paplašināja vēlētāju tiesības ietekmēt likumdošanas procesu tautas nobalsošanas gaitā. 1930.g. rudenī Saeimas sesijā Zemnieku savienība ierosināja Satversmes projekta grozījumus 19 pantos 1)samazināt Saeimas deputātu skaitu no 100 uz 50, 2) palielināt Saeimas pilnvaras, MK pilnvaras, prezidenta pilnvaras: a)uz Saeimas atlaišanu b) -par tiesību un brīvību ierobežošanu - šos pieņēma ar pirmo, lasījumu. Otrā lasījuma grozījumus noraidīja 1935.g. 15.05. varas mehānisms Latvijā mainījās. …
