Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Starptautiskās publiskās tiesības - atbildes uz 1.kontroldarba jautājumiem

     

    Summaries, Notes15 Law

7,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:290101
Author:
Evaluation:
Published: 18.03.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Time period viewed: 2008.g. - 2009.g.
Extract

1. Kas ir vispārējas ST (general international law)?
Regulē attiecības starp visām valstīm un visiem ST subjektiem. Saistā universāli, nevis partikulāri. Tās juridiskais pamats parasti ir starptautiski vispārpieņemtas tiesības un daudzpusējās vienošanās. Ir arī viens no ST iedalījuma veidiem – pēc aptveruma vai ģeogrāfiskas darbības rakstura.

2. Ar ko retorsija atšķiras no represālijas?
Retorsijas ir tiesiskā valsts darbība (pretpasākums, pretsoļi) kā atbilde uz citas valsts nedraudzīgo rīcību, aktu (muitas., tirdzn., vīzu). Tās mērķis ir valstu līdztiesības un savstarpības respektēšanas un iepriekšēja stāvokļa atjaunošana. Ietekmēšanas līdzekļiem drīzāk ir pamudinošs raksturs.
Savukārt, represālijas ir valsts tiesībpārkāpējas tiesību ierobežošana vai pārkāpšana no cietušas valsts puses (līguma noteikumu neievērošana kā atbilde uz līgumpārkapumu, tomēr bez spēka pielietošanas un ievērojot atbilstības principu). Ir piespiedu – represīvais raksturs.

3. Kā izmainījas strp.attiecības/pasaules kārtība pēc Vestfāles miera līguma (1648.g.)?
1648. g. Vestfāles miers beidz Trisdesmitgadu karu - noformulē politiskā līdzsvara principus (līguma tekstā reliģiskie jautājumi netiek skarti). Osnabrikas un Minsteres kongresā laikā. Teritoriju jaunais sadalījums – jaunu neatkārīgu valsts rašanos un citu terotirju pievienošana Francijai, Zviedrijai. Vestafālenes miers skara arī reliģiskus jautajumus. Tika juridiski nostiprināta Vācijas feodāla sadrumstalotība. Abu kongresu rez-ā tika izveidots arī pastāvīgo diplomatisko pārstāvniecību institūts, apstiprinātas Eiropas valstu vienlīdzības princips un nostiprināta suverēnu valstu konferenču tradīcija.

4. Kā izmainījas strp.attiecības/pasaules kārtība pēc Vīnes miera līguma?
Tika noslēgts Vīnes kongresa laikā (1815) pēc Napoleona imperijas sagrāves. Kogress noteica Napoleona karu beigas politiskus rezultātus, ti. Atjaunoja feodālismu tur, kur Napoleons to izskaudis. Tika noteiktas Eiropas nacionālo valstu robežas. Atjaunoja kuģniecības brīvību pa strp.upēm, aizliedza vergu tirdzniecību, noslēgts Vīnes reglaments, t.i. „Nolikums par diplomatiskajiem aģentiem” (tās mērķis – novērst pārpratumus, kas saistīti ar atšķirībam starp dipl.rangiem, dipl.etiķete)

5. Kā izmainījas strp.attiecības/pasaules kārtība pēc Versaļas miera līguma (1919)?
Noslēdzot to Versaļas konferences laikā tika izveidota tā saucama Versaļas līgumu sistēma. lĪguma sastāvdaļa bija Tautu Savienības Statūti. Vācija, tam saskaņā, apņēmas demitalirizēt Reinas provinci un atbruņoties ar atsev.noteik. arī par citu valstu atbruņošanu. Vācija atzina Polijas neatkarību. Dancīga tika pasludināts par brīvpilsētu Tautu Savienības aiz-bā. Konferencē tika dibināta Tautu Savienība. Tās mērķis bija vispārēja atbruņošanās, kolektīvā drošība, konfliktu atrisināšana sarunu ceļā. + SDO dibināšana.

6. Kāpēc beidza pastavēt Tautu Savienība?
Pēc 1.pasaules kara Parīzes miera konferences laikā tika nolemts dibināt starptautisku organizāciju, lai novērstu jaunu karu izcelšanos. Tās mērķis bija vispārēja atbruņošanās, kolektīvā drošība, konfliktu atrisināšana sarunu ceļā. Tomēr tuvojoties 2.pasaules kara sākumam, Nāciju Līga parādīja savu nespēju efektīvi ietekmēt notikumus, un faktiski izira. Jau 20.gados bija skaidrs, ka Tautu Savienība ir nolemta neveiksmei, ja sāksies nopietni konflikti ar valstīm, kas nebija mierā ar Versaļas sistēmu (Vācija, PSRS, Ungārija).

Starptautisko tiesību avoti

1. Aizliegums pielietot bruņotu spēku vai tā draudus – vai tā ir imperatīva vai dispozitīva norma, kāpēc?
Aizliegums neparedz ST subjektu izvēli vai nu to pielietot šo normu, vai atteikties no tās pielietošanas. Ta ir subjekta uzvedības obligāts noteikums, no kura nav pieļaujama atkapšanas. Tātad, būtu imperatīva norma.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −7,98 €
Work pack Nr. 1121970
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register