DABISKĀS VIDES ZAUDĒŠANA
Filipīnu reģionu līdz pat XX gadsimta sākumam pilnībā klāja lietusmeži.1945.gadā tie vēl aizņēma divas trešdaļas platības, taču mūsdienās 80% mežu ir izcirsti būvniecības vajadzībām, bet to vietā ierīkotas lauksaimniecības teritorijas.
Meža putniem šāda iejaukšanāsviņu dabiskajā vidē ir iznīcinoša.Tāpat kā citiem lielajiem ērgļiem, arī Filipīnu ērglim ir nepieciešama vismaz 50 km2 liela teritorija.Tikai tad šis putns ir nodrošināts ar pietiekamu daudzumu barības, jo stabilām jābūt arī dzīvnieku populācijām, no kuriem ērglis pārtiek.
Mindanao sala, kas tiek uzskatīta par galveno Filipīnu ērgļa patvēruma vietu, nežēlīgas mežu izciršanas rezultātā mūsdienās izskatās kā mozaīka – atlikušie meži mijas ar milzu izcirtumiem.
Filipīnās vislielākā saglabātā pirmatnējo lietusmežu teritorijas ir Sierra Madre kalnu josla Lusonas salā.Tā ir arī viena no vislabākajām vietām Filipīnu ērgļu izmitināšanai.
Tomēr ekologi baidās,ka izzudīs arī šis pēdējais majestātiskā ērgļa patvērums, ja meža izciršana turpināsies.
Aizsardzības programmas
Filipīnieši šo majestātisko plēsēju uzskata par Filipīnu simbolu, tādēļ seno nosaukumu „pērtiķēdājs” nomainīja pret jaunu – „Filipīnu ērglis”. Filipīniešu nacionālais lepnums bija tik augsts, ka kopš 1960.gada šis putns ir aizsargājams un valsts sāka aizsardzības programmu, lai glābtu šo endēmisko sugu no izmiršanas.Pateicoties labvēlīgiem apstākļiem, Filipīnu ērglis pagaidām nav izmiris, kaut arī viņa liktenis joprojām ir ļoti nedrošs.
Aizsardzības programmas atbalsta projektu vidū ir arī noķerto indivīdu audzēšana speciāli, izvēlētās, aizsargājamās teritorijās Mindanao salā, kur šie ērgļi kādreiz apdzīvoja mežainas teritorijas 700 km2lielās platībās.
Mākslīgi izaudzēto putnu vidū ir arī tādi, kas pirms tam bijuši piekūnu audzētāju īpašums vai atrasti ievainoti.
…
