Francija ir unitāra republika. Valsts sadalīta uz 95 departamentiem, departamenti uz komūnām. Departamentos darbojas pašvaldības organizācijas – ģenerālās padomes ( tautas ievēlētas uz 6 gadiem ar pusi padomes atjaunošanu ik pēc 3 gadiem ). Centrālā vara nodota perfektu rokās, kurus ieceļ valsts prezidents. Komūnās vietēja vara pieder municipalitātes padomei, kuru ievēl iedzīvotāji uz 6 gadiem. Municipalitātes padome ievēl mēru.
Francijā ir vērojama parlamentāriešu un prezidentālās republikas savienojums ( apvienojums ). Darbojošā konstitūcija Francijas Republikā ir spēkā kopš 1958.gada 5. oktobra ( citās grāmatās ir minēts 4 oktobris ). Tā ir 5. Francijas republikas konstitūcija, tāpēc mūsdienu Francijā to mēdz saukt par Piekto republiku.
Valsts iekārta
Lielākā valsts vara pieder Francijas prezidentam. Viņu ieceļ amatā uz 7 gadiem, ko ievēlē vispārējās, tiešās vēlēšanās, ar absolūto balsu vairākumu. Ja šis balsu vairākums netiek iegūts pirmajā vēlēšanu kārtā, notiek otrā kārta. Prezidenta pilnvaras visās valsts darbības sfērās ir visai plašas. Valsts prezidents skaitās, kā garants nacionālai neatkarībai, teritoriālai vienotībai, ievērojot valsts savienību un līgumu godīgumu. Viņam ir tiesības uz likumveidošanas iniciatīvu. Visiem likumiem, kurus pieņēmis parlaments, ir 15 dienu laikā jābūt parakstītiem ar valsts prezidenta parakstu un atzītiem. Ja viņš nepiekrīt likumprojektam, viņam ir tiesības pieprasīt tā otrreizējo caurskatīšanu. Tikai pēc otrreizējā skatījuma valsts prezidentam ir pienākums to atzīt. Jebkuru likumprojektu valsts prezidents var pārsūtīt uz konstitucionālo padomi, lai novērtētu tā atbilstību konstitūcijai. Valsts prezidents ir tiesīgs izformēt apakšpalātu. Vienīgi šo lēmumu viņš var pieņemt tikai pēc konsultācijas ar premjerministru un palātu priekšsēdētāju. Prezidents ieceļ premjerministru un pēc viņa ieteikuma valdības locekļus. Prezidents izsludina likumus, iesniedz likumprojektus referendumam, vada Augstākās aizsardzības padomi un Aizsardzības komiteju. Prezidents skaitās bruņoto spēku augstākais virspavēlnieks, kā arī viņš var noteikt jaunas vēlēšanas. Viņam ir veto un apžēlošanas tiesības.…
