Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
14,20
You save:
2,56 (18%)
Discounted price*:
11,64
Purchase
Add to Wish List
ID number:176388
Author:
Evaluation:
Published: 21.05.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Normatīvo aktu hierarhijas pamatā ir juridiskais spēks, kas atkarīgs no tā, kas aktu ir pieņēmis, kā arī kārtība, kādā tas tiek pieņemts.
Normatīvais tiesību akts ir tiesību akts, kas satur tiesību normas . NA ir publiskās varas institūcijas tiesību normu jaunrades akts. Pazīmes: adresēts nenoteiktam personu lokam, nenoteikta skaita visiem gadījumiem, vairākkārtēja regulācija. . Pastāv arī normatīvie akti, kuri nesatur tiesību normas, piemēram, gludekļa lietošanas instrukcija. Tie tādā gadījumā tie nav tiesību akti.
Normatīvie tiesību akti (NA) – tiesību normu jaunrades rakstveida akti, ko izdod kompetentas valsts institūcijas, un kas satur vispārsaistošas tiesību normas (vispārobligātus uzvedības noteikumus). NA tiek adresēts nenoteiktam tiesību subjektu lokam un paredzēts iepriekš nenoteikta skaita gadījumu vairākkārtējai regulēšanai. Pie NA pieder – satversmes likumi, likumi, kodeksi, normatīvie līgumi (piem, starptautiskie), MK noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi u.c (nolikumi, instrukcijas) NA. NA nosaukums atkarīgs no iestādes, kura to izdod. Apzīmējums “normatīvs” norāda uz to, ka tiesību akts satur normas. Tiesību akts (juridisks dokuments) var saturēt:
1)vispārējus juridiskus priekšrakstus – tiesību norma. To kopums veido tiesiskās regulēšanas mehānisma pamatu;
2)individuālus juridiskus priekšrakstus (individuāls akts)– regulē konkrētu tiesību
subjektu uzvedību. Pie tiem pieskaitāmi tiesību piemērošanas akti ( rīkojumi,
spriedumi, lēmumi), kā arī akti, kuros izpaužas fizisko un juridisko personu juridiskā aktivitāte (līgumi u.c. darījumu akti).
Normatīvo tiesību aktu veidi:
Konstitūcija Tā ir valsts pamats. Konstitūcija satur sabiedrību regulējošas pamatnormas. Likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara ir padotas konstitūcijai kā augstākajai nacionālajai tiesību normai. Konstitūcijas normatīvi saistošais spēks neattiecas tikai uz publiskās varas nesējiem un izmantotājiem. Konstitūcijas atsevišķās normas var nepastarpināti piešķirt tiesības un uzlikt pienākumus arī privāttiesisko attiecību dalībniekiem. Bez tam konstitūcijā nostiprinātajām pamattiesībām ir īpaša nozīme privāttiesiskajās attiecībās, jo tās palīdz konkretizēt noteiktos tiesību jēdzienus un ģenerālklauzulas. Konstitūcija ir juridiskā spēka ziņā augstākais nacionālais tiesību avots un tiesību akts.
Bez tam konstitūcijā nostiprinātajām pamattiesībām ir īpaša nozīme privāttiesiskajās attiecībās, jo tās palīdz konkretizēt noteiktos tiesību jēdzienus un ģenerālklauzulas. Konstitūcija ir juridiskā spēka ziņā augstākais nacionālais tiesību avots un tiesību akts.
Satversmes likumi (pamatlikumi) no citiem NA atšķiras ne tikai pēc to formas – to pieņemšanas kārtības, grozījumu izdarīšanas, bet arī pēc to satura. Tas ir ne tikai juridisks, bet arī politisks un ideoloģisks dokuments. Konstitūcija kalpo par pamatu likumiem, lai nodrošinātu likumu saskaņu ar tiesībām un ierobežotu iespējamo valsts institūciju, tai skaitā likumdevēju patvaļu. Konstitūcijās tiek nostiprinātas cilvēka un pilsoņa tiesības, tiek noteiktas valsts pārvaldes forma, nacionāli valstiskā un/ vai administratīvi teritoriālā iekārta, valsts varas realizācijas metodes, valsts varas institūciju struktūra, to darbības un organizācijas principi, vietējās pašvaldības principi, kā arī konstitucionālo normu noteikšanas un grozīšanas, u.c. jautājumi. Konstitūcijas pamatfunkcija ir brīvības nodrošināšana, ierobežojot politisko varu. Konstitūcija ir valsts varas kontroles pamatinstruments, kas valsts uzdevumus sadala dažādām institūcijām, kuru kopdarbība un savstarpējā kontrole regulē un nodrošina individuālas pamatbrīvības attiecībā pret valsts varas nesējiem. LR konstitūcija ir Satversme, kas ir NA ar pašu augstāko juridisko spēku. Lielākajā daļā valstu, arī LR, konstitūcijas pieņemšanas vara deleģē likumdošanas varai (Saeimai) tiesības izdarīt daļā konstitūcijas normu grozījumus. Visbiežāk to dara, nosakot, kuras konstitūcijas normas likumdevējs nav tiesīgs grozīt patstāvīgi. Lai grozītu pašas nozīmīgākās konstitūcijas normas, ir nepieciešams tautas nobalsojums. Tautai pieder valsts konstitūcijas pieņemšanas jeb satversmes vara. Tiesības pieņemt valsts pamatlikumu ir izņēmuma (ekskluzīvas) tiesības, kas pieder vienīgi tautai. Tāpat kā Satversme, arī likums, ar kuru tiek izdarīts grozījums Satversmē, ir satversmes jeb konstitūcijas likums., jo grozījums NA var tikt izdarīts tikai ar tāda paša līmeņa NA.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −9,28 €
Work pack Nr. 1123086
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Valsts eksāmena atbildes tiesību teorijā, vēsturē un tiesību filosofijā”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/176388

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register