Cilvēktiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu (indivīdu grupām); tās nosaka standartus, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret indivīdu, kā arī aizsardzības mehānismu pret valsts, to institūciju un amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem.1
Cilvēktiesību galvenā funkcija ir nodrošināt cilvēka tiesības pret valsti, tātad indivīdam (cilvēktiesību subjektam) ir tiesības prasīt kādu noteiktu rīcību (darbību vai bezdarbību) no valsts, jeb cilvēktiesību objekta, un šim tiesībām korespondējošs valsts pienākums šādi rīkoties.2 Cilvēktiesības ir skaidras, precīzas un konkrētas tiesību normas, kas ir ietvertas starptautiskos dokumentos, Latvijas Satversmē un likumos.
Cilvēktiesību subjekts var būt gan fiziska, gan juridiska persona2.Cilvēktiesību objekts ir persona, no kuras cilvēktiesību subjektam ir tiesības prasīt konkrētu rīcību.3 Cilvēktiesību aizsardzībā būtisks ir nediskriminācijas princips. Cilvēktiesības piemīt ikvienai personai neatkarīgi no tās rases, tautības, ādas krāsas, valodas, dzimuma, vecuma, veselības stāvokļa, sociālās izcelsmes, ticības, politiskās pārliecības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. …