GEOMORFOLOĢIJA - (no grieķu val. gea [zeme] + morphē [forma] + logos [mācība]) zinātne par Zemes virsmas saposmojumu (reljefu), tā izcelšanos, uzbūvi, izmēriem, ārējo apveidu (formu), reljefa veidošanās faktoriem, apstākļiem un attīstību. Ģeomorfoloģija veic arī reljefa pētījumus lietišķām vajadzībām. Faktiskā materiāla avoti: lauku pētījumi, laboratorijas pētījumi, aerokosmiskie uzņēmumi, topogrāfiskās kartes. Ģeomorfoloģija ir interdisciplināra un integratīva zinātnes, kas radusies ģeogrāfijas un ģeoloģijas zinātnes nozaru saskarē. Ģeomorfoloģija ir ģeogrāfijas un ģeoloģijas saskares procesā radušos ideju sintēze.
RELJEFS- Zemes virsmas nelīdzenumu- pacēlumu un ieplaku, pazeminājumu- kopums.
VISPĀRĒJĀ GEOMORFOLOĢIJA- apskata visa reljefa kompleksa veidošanās un attīstības likumsakarības kopumā.
TEORĒTISKĀ ĢEOMORFOLOĢIJA- pēta Zemes reljefu, tā uzbūvi, veidošanos un attīstību.
RELJEFA MORFOLOĢIJA- pēta reljefa morfoloģiju (formu izskatu, izmērus, reljefa elementus) un tā rašanās cēloņus.
PLANETĀRĀ ĢEOMORFOLOĢIJA- pēta Zemes kā planētas formu kopumā un tās novirzes no ideāla sferoīda, kā arī planetārās reljefa formas.
KOSMISKĀ ĢEOMORFOLOĢIJA- pēta citu Saules sistēmas planētu virsmas reljefa formas, to iespējamo veidošanās mehānismu un attīstības likumsakarības.
REĢIONĀLĀ ĢEOMORFOLOĢIJA- pēta noteiktas teritorijas reljefa formu kompleksu un tā veidošanās un attīstības likumsakarības.
KLIMATISKĀ ĢEOMORFOLOĢIJA- pēta morfoskulptūras- reljefa formas, kuras veidojušās gk. eksogēno procesu rezultātā, tiem mijiedarbojoties ar visiem citiem reljefu veidojošajiem faktoriem.
LIETIŠĶĀ ĢEOMORFOLOĢIJA- pēta reljefu atbilstoši konkrētiem saimnieciskās darbības veidiem un praktiskiem uzdevumiem; inženierģeomorfoloģija.
PALEOĢEOMORFOLOĢIJA- pēta iepriekšējo ģeoloģisko laika posmu reljefu un noskaidro tā veidošanās vēsturi un apstākļus.
STRUKTŪRĢEOMORFOLOĢIJA- pēta morfostruktūras- reljefa formas, kuras veidojušās gk. endogēno procesu rezultātā, tiem mijiedarbojoties ar visiem citiem reljefu veidojošajiem faktoriem.
1. vissenākais etaps jeb priekšvēsture- pirmie priekšstati par Zemes formu un praktiskā pieredze par reljefa izmantošanu- no cilvēces vissenākajiem laikiem līdz Renesansei.
2. senākais etaps jeb pirsmvēsture - empīriskās materiāla uzkrāšana un pirmās hipotēzes par Zemes virsmas saposmojuma izcelšanos - Renesanse- XIX.gs.30-ie gadi.
3. klasiskais etaps jeb ģeomorfoloģijas zinātnes izveidošanās - XIX.gs. 30-ie- 20.gs. vidus.
4. mūslaiku ģeomorfoloģijas rašanās - 20.gs. vidus- mūsdienas.
RELJEFA FORMAS
…
