III Prasītājs lūdza noteikt bērnam paternitāti, atzīt, ka viņš ir bērna tēvs, grozīt ierakstu dzimšanas reģistrā. Pirmā instance apmierināja prasību. Bērna māte nomira, bet prasītājs atsauca prasību (bērns ir ar īpašām vajadzībām) – teorētiski tiesai būtu jāizbeidz tiesvedība (saskaņā ar CPL), lai skatītu no jauna pirmajā instancē. Tomēr apgabaltiesa neskatīja prasītāja atteikšanos – tas tāpēc, ka bērnam citādāk nekad netiktu noteikta paternitāte. Šeit sadūrās divi principi – ka tiesvedība ir atkarīga no prasītāja un princips, ka visās darbībās jāievēro bērna vislabākās intereses. Tiesa visās instancēs apmierināja it kā atcelto prasību – arī Senāts atzina, ka ir jāvērtē prasītāja vēlme izbeigt tiesvedību, bet bērna interešu princips ir atzīstams par tiesiski nozīmīgāku. Taču šis ir absolūts izņēmuma gadījums, kurā Senāts ļoti attālinājās no CL un CPL noteikumiem konkrētā gadījuma dēļ (jo māte bija mirusi, lai bērns nepaliktu bez vecākiem).
Risinot kāzusus par paternitātes atzīšanu, jāpatur prātā, ka primāri pirmais pamats ir paternitātes prezumpcija (uz likuma pamata), tad paternitātes atzīšana, un tikai tad, ja nav pirmo divu – paternitāte var tikt noteikta tiesas ceļā. Paternitātes atzīšana tiesas ceļā vienmēr balstās uz bioloģisko izcelšanos – tiesa nevar atzīt paternitāti, neesot bioloģiskās radniecības pierādījumiem (izņēmumi ir Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, piem., mākslīgā apaugļošana). Tieši tāpēc arī tiesas noteikta paternitāte nav apstrīdama, bet pārējās divas ir, jo likumdevējs uz tiem ir pieļāvis, ka var nebūt bioloģiska izcelšanās (tāpēc var apstrīdēt pieņēmumu un brīvprātīgu atzīšanu).
No sākuma ir jāapstrīd tā, kas ir noteikta uz likuma vai brīvprātīgas atzīšanas pamata un tikai tad ar prasīt noteikšanu tiesas ceļā (lai ieraksts dzimšanas reģistrā būtu tukšs) – procesuālās ekonomijas princips ļauj šīs prasības apvienot. Tomēr likumdevējs nav noregulējis, ko darīt situācijā, ja prasības celšanas brīdī attiecīgais ieraksts dzimšanas reģistrā ir tukšs, bet tiesvedības laikā parādās cits tēvs. Tāpēc sanāk, ka prasītājam šādā situācijā prasība jāpapildina – prasību noteikt paternitāti tiesas ceļā, papildinot ar prasību, piem., atzīt brīvprātīgo atzīšanu par spēkā neesošu.
Tas, ka prasītājs atsaucas uz bērna dzimšanas gadu, vēl nenozīmē, ka viņš jau no paša sākuma zinājis, ka ir bērna bioloģiskais tēvs.
…