Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

DiscountGreat deal: today with a discount!

Regular price:
14,20
You save:
1,85 (13%)
Discounted price*:
12,35
Purchase
Add to Wish List
ID number:937237
Author:
Evaluation:
Published: 23.01.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

III Prasītājs lūdza noteikt bērnam paternitāti, atzīt, ka viņš ir bērna tēvs, grozīt ierakstu dzimšanas reģistrā. Pirmā instance apmierināja prasību. Bērna māte nomira, bet prasītājs atsauca prasību (bērns ir ar īpašām vajadzībām) – teorētiski tiesai būtu jāizbeidz tiesvedība (saskaņā ar CPL), lai skatītu no jauna pirmajā instancē. Tomēr apgabaltiesa neskatīja prasītāja atteikšanos – tas tāpēc, ka bērnam citādāk nekad netiktu noteikta paternitāte. Šeit sadūrās divi principi – ka tiesvedība ir atkarīga no prasītāja un princips, ka visās darbībās jāievēro bērna vislabākās intereses. Tiesa visās instancēs apmierināja it kā atcelto prasību – arī Senāts atzina, ka ir jāvērtē prasītāja vēlme izbeigt tiesvedību, bet bērna interešu princips ir atzīstams par tiesiski nozīmīgāku. Taču šis ir absolūts izņēmuma gadījums, kurā Senāts ļoti attālinājās no CL un CPL noteikumiem konkrētā gadījuma dēļ (jo māte bija mirusi, lai bērns nepaliktu bez vecākiem).

Risinot kāzusus par paternitātes atzīšanu, jāpatur prātā, ka primāri pirmais pamats ir paternitātes prezumpcija (uz likuma pamata), tad paternitātes atzīšana, un tikai tad, ja nav pirmo divu – paternitāte var tikt noteikta tiesas ceļā. Paternitātes atzīšana tiesas ceļā vienmēr balstās uz bioloģisko izcelšanos – tiesa nevar atzīt paternitāti, neesot bioloģiskās radniecības pierādījumiem (izņēmumi ir Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, piem., mākslīgā apaugļošana). Tieši tāpēc arī tiesas noteikta paternitāte nav apstrīdama, bet pārējās divas ir, jo likumdevējs uz tiem ir pieļāvis, ka var nebūt bioloģiska izcelšanās (tāpēc var apstrīdēt pieņēmumu un brīvprātīgu atzīšanu).
No sākuma ir jāapstrīd tā, kas ir noteikta uz likuma vai brīvprātīgas atzīšanas pamata un tikai tad ar prasīt noteikšanu tiesas ceļā (lai ieraksts dzimšanas reģistrā būtu tukšs) – procesuālās ekonomijas princips ļauj šīs prasības apvienot. Tomēr likumdevējs nav noregulējis, ko darīt situācijā, ja prasības celšanas brīdī attiecīgais ieraksts dzimšanas reģistrā ir tukšs, bet tiesvedības laikā parādās cits tēvs. Tāpēc sanāk, ka prasītājam šādā situācijā prasība jāpapildina – prasību noteikt paternitāti tiesas ceļā, papildinot ar prasību, piem., atzīt brīvprātīgo atzīšanu par spēkā neesošu.
Tas, ka prasītājs atsaucas uz bērna dzimšanas gadu, vēl nenozīmē, ka viņš jau no paša sākuma zinājis, ka ir bērna bioloģiskais tēvs.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −10,75 €
Work pack Nr. 1358718
Load more similar papers

Atlants
Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Ģimenes tiesības”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/937237

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register