Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
7,49
You save:
0,97 (13%)
Discounted price*:
6,52
Purchase
Add to Wish List
ID number:294866
Author:
Evaluation:
Published: 14.01.2015.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

((Ārpusdīgļa mezenhīma pakāpeniski veido sabiezējumu amnija kājiņu un to izmantojot, pie kura fiksēti amnija un dzeltenuma pūšļi, tie var apmainīties ar vietām – amnija pūslis novietojas virs dzeltenuma pūšļa – tuvāk dzemdes dobumam. Tālākā attīstībā amnija pūslis augs straujāk – tas saglabāsies līdz par dzemdībām. Tas piekļaujas embrijam un nodrošina amortizatora un aizsargfunkciju. Tā dobumā ir sekrēts – amnija ūdens, bērns tajā peld un to dzer. Arī urīns izdalās amnija dobumā. Tikai īsi pirms dzemdībām amnijs plīst. Atsevišķos gadījumos, ievietojot grūtnieces stacionārā, var veikt amnija pūšļa punkciju. Amniocentēze ir sāpīga un to veic diagnostikas nolūkos un tikai stacionārā. Šo procedūru var veikt tikai sākot ar 16.-18.nedēļu, lai spriestu par iespējamām bērna patoloģijām. Amnioblastus var analizēt ģenētiski. Atšķirībā no amnija pūšļa, dzeltenuma maiss (pūslis), gan I gan II, diezgan ātri reducējas, jo nav nepieciešams ilgstoši uzkrāt barības vielas. Gan hipoblastam, gan pūslim ir nozīme I zarnas izveidē (kuņģa-zarnu trakta). No zarnas atiet stiebrs un tas savieno I zarnu ar ļoti reducētu, pilienveidīgu dzeltenuma pūšļa atlieku. Jau ap 3.nedēļu, dzeltenuma maisa sieniņā (mezenhīmā), veidojas asins saliņas. Tur atrodas šūnas, kuras iedalāmas divās grupās: 1.grupu veido šūnas, no kurām attīstas visas asinsšūnas. 2.grupu veido šūnas, kuras nostājas apkārt 1.grupas šūnām, radot paša asinsvada sieniņu. Pakāpeniski šie asinsvadi-cauruļveidīgas struktūras paliek arvien garākas un sazarotas un ieaug arī bārkstiņās. Tad bārkstiņas dēvē arī par III bārkstiņām – placentas bārkstiņām. Gatavai placentai (dzemdību laikā) bākstiņas ir daudz un ļoti kondensētas, tuvu viena otrai.))

76. Redzes orgāna morfofunkcionālais raksturojums.
Acs un plakstiņš
Plakstiņa uzbūve ir līdzīga lūpai. Pamats no saistaudiem un acs apaļais muskulis (orbicularis). 2 virsmas. Ārējā virsma – āda ar daudzkārtainu epitēliju, raga slāni un matu folikuliem. Iekšējā virsmā daudzkārtains cilindrisks epitēlijs – konjuktīva. Raga slāņa nav. Tarsālais dziedzeris – blīvu saistaudu plātnīte, kas nosaka plakstiņa formu, pēc uzbūve tauku dziedzeris un sekrēts izdalās tur, kur ir brīva mala un uz skropstām (taukaina masa, kas ir no rīta acīs). Volfrija un Krauzes dziedzeri uztur papildus mitrumu.
Acij ir 3 apvalki. Ārējas ir šķiedrains, aizsargā un nosaka acs ābola formu. Iedalās radzenē, sklērā. Zem sklŗas ir labi apasiņoti saistaudi (asinsvadu apvalks), kuru iedala priekšējā (varavīksnene), vidējā (starene ciliārķermenis) un mugurējā (choroidea) daļa. Acij ir 3 kameras (ja ieskaita arī stiklveida ķermeni) – mugurējā un priekšējā, abas ir pildītas ar acs liquoru. Stiklveida ķermenis ir gēlveidīga masa, kura notur formu. Kā atsevišķu sistēmu var izdalīt arī receptorus.
Radzene: ir uz āru vērsts epitēlijs ar 5-7 šūnu kārtām (daudzkārtains plakans epitēlijs). Tur ir daudz receptoru, kas reaģē uz kairinājumu – korneālais reflekss. Zem epitēlija ir bazālā membrāna (Boumena). 3.membrāna ir saistaudi, kas veido pamatu radzenei. 4.membrāna ir descimēta membrāna. 5.membrāna ir plakanšūnu slānis, kurš neļauj kameras liquoram ieiet radzenē un radīt tūsku. Radzenē nav asinsvadu, bet sklērā ir, jo gaismas stari nonāk tikai caur radzeni – ja tur būtu asinsvadi, mēs tos redzētu un redze būtu traucēta. Pie dažām slimībām asinsvadi no sklŗejas pāriet uz radzeni. Radzene barojas ar acs liquoru. Asinsvadu trūkuma dēļ radzeni neietekmē infekcijas acīs un transplantējot nav jāmeklē saderības.
Sklēra nodrošina acij formu, kustības un piestiprināšanās vietu. Varavīksnenē ir saistaudi un asinsvadi. Albīniem pigmenta nav, tāpēc var redzēt asinsvadus. Variē gan pigmenta šūnu skaits, gan pigmenta daudzums šūnā (daudzums dzīves laikā var mainīties). Gaišām acīm ir maz pigmenta.
Ciliārķermenim saistaudu un asinsvadu krokās ir asinsvadi, caur kuru sieniņu filtrējoties asinsplazmai audos veidojas papildus ūdens, tad tas ir savākts un aktīva procesa veidā ciliārķermeņa epitēlijs to sekretē uz acs mugurējo kameru. Acs liquors cirkulējot apskalo lēcu un tā tiek pabarota. Tad acs liquors tek caur zīlīti un nonāk priekšējā kamerā. Tur liquors nedrīkstu uzturēties ilgi. Ja tas notiek, tad attīstās glaukoma (paaugstināts acs spiediens). Stūrī starp radzeni un varavīksneni acs liquors uzsūcas atpakaļ mazās spraugās.
Zīlītes izmērs tiek regulēts pateicoties muskuļiem un to izdara simpātiskā un parasimpātiskā nervu sistēma.

Author's comment
Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −9,18 €
Work pack Nr. 1357479
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Histoloģija un embrioloģija”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/294866

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register