-
Izlīgums kā alternatīvs strīda risināšanas rezultāts
Nr. | Chapter | Page. |
IEVADS | 3 | |
IZLĪGUMA BŪTĪBA | 4 | |
IZLĪGUMA SARUNĀM IETEICAMĀ STRATĒĢIJA | 7 | |
SARUNU NORISE LATVIJAS CIVILPROCESĀ | 9 | |
IZLĪGUMA NOSLĒGŠANAS IESPĒJA LATVIJAS PRAKSĒ | 12 | |
Pirmstiesas procesā | 12 | |
Tiesas procesa laikā | 13 | |
Izpildu lietvedības laikā | 15 | |
TIESAS ATTEIKUMS, KĀ BŪTISKS ŠĶĒRSLIS IZLĪGUMA NOSLĒGŠANAI | 17 | |
RISINĀJUMI, LAI VEICINĀTU PUSES NOSLĒGT IZLĪGUMU | 19 | |
KOPSAVILKUMS | 22 | |
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS | 24 |
KOPSAVILKUMS
Kopsavilkumā vēlos akcentēt problēmas atrisinājumus un citus nepieciešamos jauninājumus, lai puses virzītu uz izlīguma noslēgšanu.
Pēc autores domām Civilprocesa likumā nepieciešams definēt, kā izpaužas „cenšanās atrisināt strīdu sarunu ceļā”, nepieciešams noteikt konkrētu stundu skaitu, kas jāpavada sarunu telpā vai veicot sarunas, jo tiešs kontakts var veicināt izlīguma noslēgšanu. Turklāt otrs variants, veicot saraksti, ir bezpersonisks un pusēm ir vienaldzīgi otras puses argumenti un uzskati. Sarakste vienkārši tiek veikta, lai būtu iespējams vērsties tiesā.
Pēc autores domām būtiski ir noteikt arī līdzekļus (vai virzienus) kā censties atjaunot kopdzīvi, jo tad notiktu kontaktēšanās un kompromisa meklēšana starp pusēm, kas pašlaik starp pusēm notiek retos gadījumos. Nosakot šos līdzekļus (virzienus), tiktu efektivizēta Civilprocesa likuma 240.panta pirmā daļa.
Vienīgā iespēja kā konkretizēt tiesneša pienākumu censties puses samierināt ir noteikt vispārīgas vadlīnijas, kuras neietekmētu tiesnešu neatkarību. Kā arī organizēt tiesnešu apmācības par izlīguma noslēgšanu un izlīguma noslēgšanas sarunu vešanu.
Pušu tiesības noslēgt izlīgumu tiesvedības laikā: Civilprocesa likuma 226.panta pirmā daļa paredz, ka izlīgumu ir iespējams noslēgt jebkurā procesa stadijā, taču likumdevējs, vai nu apzināti vai nē, nav precizējis konkrēti kurās stadijās.
Izpildu lietvedībā tiesa, kurā lieta izskatīta pēc būtības nevar apstiprināt izlīgumu, jo ir pieņemts galīgs spriedums par lietas izskatīšanu pēc būtības uz kāda pamata tiesa veiks apstiprināšanas darbību, jo tiesā otrreiz par vienu un tā paša strīda priekšmetu vērsties nedrīkst.
Zvērinātam tiesu izpildītājam vajadzētu piešķirt kompetenci apstiprināt izlīgumu, ja lieta ir nodota izpildei un uzsākta izpildu lietvedība.
Taču, ja lieta nav nodota izpildei, tad pusēm iespējams slēgt Civillikumā paredzēto izlīgumu, kas abām pusēm būs saistošs.
Mutiska izlīguma apstiprināšana būtu vēl viens solis izlīguma popularizēšanai un noslēgšanas atvieglošanai, ja tas noslēgts tiesas sēdes laikā, jo arī šāds izlīgums ir pušu gribas izpausme. Šādā gadījumā tiktu ietaupīts tiesas un pušu laiks, jo nebūtu jāatliek tiesas sēde, lai uzrakstītu izlīgumu.
…
Studiju darbā „Izlīgums kā alternatīvs strīda risināšanas rezultāts”, izlīgumu autore skata kā alternatīvu tiesai vai tiesas procesa turpināšanai. Kā cilvēki izprot izlīguma noslēgšanu, kā arī izlīguma būtību un sekas. Kā tiesa vai tiesnesis var ietekmēt un sekmēt izlīguma noslēgšanu un kādēļ tas būtu darāms un atbalstāms. Darbā aplūkotā problēma ir pušu nesagatavotība izlīguma noslēgšanai, kas atkarīga arī no zināšanām par izlīgumu un citu personu, kā tiesneša vai mediatora, sarunu vedēju utt., profesionalitātes virzīt puses uz izlīguma noslēgšanu. Kā arī, kā tiesas atteikums apstiprināt izlīgumu ietekmē pušu turpmāku vēlēšanos noslēgt izlīgumu.
- Civiltiesības
- Izlīgums kā alternatīvs strīda risināšanas rezultāts
- Konspekts darba tiesībās
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Civiltiesības
Summaries, Notes for university22
-
Konspekts darba tiesībās
Summaries, Notes for university22
-
Civilprocess
Summaries, Notes for university40
-
Juridisko metožu mācība - eksāmena jautājumi un atbildes
Summaries, Notes for university15
-
Juridiskās metodes
Summaries, Notes for university14