Jānis Jaunsudrabiņš dzimis 1877.gada 25.augustā Neretas Krodziņos kalpa Jāņa un kalpones Ievas ģimenē. Bērnībā viņš iziet cauri visām kalpu dzīves grūtībām.
Nākamajam rakstniekam vēl nav pilni trīs gadi, kad, kalpu gaitās pārmocījies, tēvs saslimst un nomirst. Pēc tēva nāves viņu kalpu gaitas turpinās Neretas Riekstiņos, jo tur dzīvo mātes vecāki un brālis Janks. No Krodziņiem literatūrā nav atspoguļots nekas, bet Riekstiņi kļūst nemirstīgi. Riekstiņi ir “Baltās grāmatas” Mūsmājas. Bet “Baltā grāmata” ir viens no ievērojamākajiem darbiem latviešu literatūras klasikā.
Jau bērnībā Jaunsudrabiņam īpaši tuva kļūst daba. Dziļā dabas izjūta kļūst par vienu no Jaunsudrabiņa daiļrades raksturīgākajām īpatnībām. Riekstiņi nav nekādas izcilās mājas un apkārtne, nekāda gleznainā. Gaišāks saules mirdzums pārklājas pār šīm mājām un tās apkārtni, kad rakstnieks skatās uz tām no ievērojamiem rakstnieka un mākslinieka augstumiem. Tad katrs bērnības notikums izgaismots ar īpaši emocionālu nokrāsu. Lasot “Balto grāmatu” iespējams secināt, ka Riekstiņos tajā laikā ir prāva gājēju saime, tādēļ kalpu istabā dzīve ir saspiesta.
Rakstnieka māte ļoti mīlēja savu dēlu, un vienmēr centās būt viņām līdzās, arī tad, kad mazais Jancis sāka ganu gaitas.
1886. gadā Jānis Jaunsudrabiņš sāka skolas gaitas Neretas pagastskolā. Jurģos Jaunsudrabiņi pārceļas uz Valašiņām, kur zēns tiek nolīgts par cūkganu. Kaut arī Valašiņās dzīvo 2 gadus, bet skolu var apmeklēt tikai vienu.
Dzīvojot Valašiņās zēnam pirmo reizi parādās zīmētāja talants, un viņš gūst pirmos ienākumus no sava zīmētāja talanta. Uzzīmē spēļu kārtis, kuras atpērk skroderis Jānis Petrovičs.…
