Saistība ir civiltiesiskā attiecība, uz kuras pamata tiesīgai personai (kreditoram) ir tiesības prasīt no saistītās personas (parādnieka) zināmas darbības, kurai ir mantiskā vērtība, izpildījumu, bet parādniekam savukārt ir pienākums šo darbību izpilīt par labu kreditoram (CL 1401.pants)
Tiesiskā attiecība.
Saistība nevar pastāvēt tikai kā pienākums vai tikai kā tiesība. No katras saistību tiesiskās attiecības izriet vismaz viens kreditora prasījums, kuram atbilst attiecīga parādnieka saistība. No šī viedokļa tiesību teorijā pamatoti biežāk runā nevis par saistību tiesību, bet par saistību kā tiesisku attiecību, kurā vienai pusei ir tiesības, bet otrai - pienākumi. Daudzas saistības veidojas kā tādas attiecības, kurās katra puse ir vienlaikus parādnieks un kreditors.
Mantiskā vērtība.
Parādnieka saistībai jābūt apveltītai ar mantisku vērtību. (CL 1401.p.). Visbiežāk tā ir lietas nodošana īpašumā. Tad ieguvēja labums ir novērtējams atbilstoši lietas vērtībai. Juridiski šī novērtējuma kritērijs ir lietas cena darījumā. Arī tām parādnieka darbībām, kas nav saistītas ar lietas nodošanu, var noteikt mantisko vērtību, vadoties no pušu noteiktās atlīdzības par darba izpildi, pakalpojumu vai citiem objektīviem kritērijiem, piemēram, apstiprinātiem pārvadājuma maksas tarifiem. Šie kritēriji var būt arī nenoteikti, galvenais, lai parādnieka pienākuma neizpilde ietekmē citus darījumus, kas var dod peļņu vi zaudējumus.
Saistībās no neatļautas darbības parādnieka pienākums ir atlīdzināt zaudējumus. Sarežģīts ir jautājums par veicamās darbības mantisko vērtību personas (goda, cieņas, personiskās brīvības) un tās veselības aizskārumos. Līdz ar to, par saistības priekšmetu var būt arī tāda darbība, kurai pašai par sevi nav mantiskas vērtības. Tomēr kreditora prasījumam jebkurā gadījumā jābūt saistītam ar kādu viņa pamatotu interesi (piem. mantiskās vērtības nav parādnieka saistībai atsaukt ziņas, kas skar kreditora godu un cieņu). …
