1.SJT ir S tiesību sastāvdaļa. Par vienu no pirmajām un līdz pat mūsu dienām galvenajām S attiecību problēmām uzskatāma valstu teritorijas savstarpēja norobežošana. Kopš seniem laikiem valstis par savas teritorijas sastāvdaļu ir uzskatījušas ne tikai sauszemes teritoriju, bet arī lielāku vai mazāku jūras platību un centušās šīs teritorijas pakļaut savai varai. Valstu lielā ieinteresētība jūras izmantošanā un savstarpējā konkurence šajā arī bija noteicošais faktors, kurš jūras izmantošanu saistītās problēmas izvirzīja starptautiskā mērogā un šā jautājuma regulējumu nodeva S tiesību pārziņā. Saduroties divu vai vairāku interesēm, jūras teoriju tiesiskā statusa noteikšanā voluntāri vadīties tikai no vienas valsts vēlmēm vairs nebija iespējams. JT kļuva par neatņemamu S publisko tiesību sastāvdaļu.
2.SJT ir S tiesību normu un principu kopums, kas regulē S publiski tiesiskās attiecības starp valstīm S organizācijām un ar starptautisko tiesībsubjektību apveltītajiem veidojumiem jūras, tās dzīļu un resursu, kā arī virs tās esošās gaisa telpas izmantošanas gaitā. SJT ir savstarpēji cieši saistītas ar citām starp. tiesību nozarēm un atrodas ar tām pastāvīgā mijiedarbībā. Kaut gan SJT veido vienotu normu sistēmu, taču, risinot S attiecības dažādās jūras teritorijās, nav iespējams neņemt vērā arī cita veida S attiecības un to tiesisko regulējumu. Iepazīstoties ar jebkuru līgumu SJT jomā, var secināt, ka līguma noslēgšana, spēkā stāšanās un darbības izbeigšanās notiek ar S līgumtiesību normām. Viena no S tiesību nozarēm regulē arī diplomātiskās un konsulārās attiecības starp valstīm, tajā skaitā arī konsulāro pakalpojumu sniegšanu jūrniecības jomā.
3.Lai gan SJT un kuģošanas tiesībām ir daudz kā kopīga, pirmām kārtām jau darbības sfēra – jūra, tomēr tās ir 2 atsevišķas tiesību nozares, kaut arī savstarpēji cieši saistītas. Abām nozarēm ir radniecīgā avotu sistēma, jo gan viena, gan otra nozare balstās uz paražu tiesībām un S nolīgumiem. Pats nozīmīgākais, kas vieno abas tiesību nozares, ir to savstarpējā iedarbība. SJT, nosakot jūras teritoriju tiesisko statusu, lielā mērā regulē arī kuģošanas tiesību sfēru. SJT nereti ir ietvertas noteiktas valstu saistības, kovalstis pilda, pieņemot attiecīgas kuģošanas tiesību normas. SJT ir iekļautas normas, kuras uzliek par pienākumu valstij reģistrēt savus kuģus un efektīvi kontrolēt tos, bet šā pienākuma realizāciju regulē kuģošanas tiesības.…
