Juridiskā analīze un tekstu rakstīšana

1.Kādi tiesību akti reglamentē dokumentu izstrādi un noformēšanu? Kādi 3 principi jāievēro, lai dokumentam būtu juridisks spēks?
Reglamentē – Saeimas, MK, valsts pārvaldes, institūciju, pašvaldību un organizāciju tiesību normatīvie akti, Civillikums, Administratīvais process, Kriminālprocess, Valsts valodas likums, MK noteikumi Nr.154 ”Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”, Likums un Satversmes 81.p. kārtībā izdotie MK noteikumi
Dokumenta juridiskais spēks – dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvībai.
Principi: Kompetence; Rekvizīti; MK noteikumu ievērošana
Pazīmju kopums , kas ietekmē dokumenta juridisko spēku, ir dokumenta rekvizītu esamība un to noformējums. Jebkurā organizācijas dokumentā norādāms dokumenta autora nosaukums, dokumenta veida nosaukums (izņemot vēstules), dokumenta izstrādāšanas , izdošanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas
Piemēram: Kriminālprocesa likumā ir aprakstīti dažādi kriminālprocesa likumi, izmeklēšanas darbu protokoli un citi dokumenti, kuri tiek izmantoti kriminālprocesā norādīta to sastādīšanas kārtība un tajos norādāmie akti.

2.Kādi 4 nosacījumi jāievēro rakstot juridiskus tekstus? Kā valsts garantē valsts valodas aizsardzību?
Rakstīsiet īsus teikumus
Lietot signālvārdus pārejās
Lietot darbības vārdus
Lietot juridiskos terminus tikai tad, kad tas ir nepieciešams
LR Satversmes 4 pants nosaka, ka valsts valoda LR ir latviešu valoda. Valodu lietošanu dokumentos nosaka „Valsts valodas likums”, MK noteikumi un citi tiesību akti.
Pildot savas darba pienākumus prast un lietot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo pienākumu veikšanai. Visos dokumentos, kā arī sarakste ar adresātiem iekšzemē jālieto valsts valoda.
Dokuments jāraksta skaidri salasāmā literārā valodā.
Lietišķo dokumentu tekstam jābūt satura objektam, tām ir jāsatur visa nepieciešama informācija īsā izklāsta formā. Doma jāizklāsta skaidri, lai nerastos pārpratumi. Formulējumam jābūt precīziem, secinājumiem pamatotiem. Lai teksts būtu īss un skaidrs tajā jāmin tikai nepieciešamus faktus, atmetot nebūtisko un novēršot atkārtojumus.
Dokumenta autoram ir jāizvēlas tās vārds, kurš visprecīzāk atspoguļo īstenību vai viņa domu un piešķir tekstam stabilo toni. Tā kā jebkura problēma ir risināma, pamatojoties uz tiesību aktu normām, bet ne uz emocijām, tad dokumentā ir lietojami emocionāli neitrāli vārdi. Vārdi lietojami tiešā, nevis pārnesta formā. Dokumenta vārdi lietojami pilnā formā un attiecīgā locījumā, vārdu saisinājumus un vārdu pārnešana raksta saskaņā ar valsts valodas pieņemtajām normām vai tiesību aktiem. Var lietot terminu, kurā nozīmi precīzi zina dokumenta autors un lasītājs (ja nesaprot jādod termina skaidrojums). Dokumentos lietotajiem terminiem ir jābūt precīziem un oficiāli apstiprinātiem.
Nav pieļaujams vienā dokumentā lietot vairākas valodas vienlaikus izņemot starpvalstu līgumus un citus dokumentus, kuros jābūt identiskām divās vai vairākās valodās. Citas valodas iesniegtiem dokumentiem jāpievieno notariāli apstiprināts tulkojums valsts valodā.

3.Kādās grupās iedalīti pārvaldes dokumentu, raksturot tos. Kāds tiesību akts to reglamentē?
Pārvaldes dokumentu izstrādāšanu reglamentē: MK noteikumi Nr.154 ”Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”
Ārējie - atspoguļo mērķi, kas atrodams ārpus likuma ietvariem, tie saistīti ar attiecīgā likuma izstrādāšanas un piemērošanas vēsturi (nolikums, reglaments, instrukcija)
Iekšējie – atklāj paša likuma objektīvo mērķi un tā saistību ar citiem likumiem, (ir saistošs iestādei vai amatpersonām, attiecībā uz kurām tas izdots, iekšējam normatīvajam aktam jāatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem, vispārējiem tiesību principiem, starptautisko tiesību normām, iekšējiem normatīvajiem aktiem, kurus izdevusi augstākā iestāde vai amatpersona))
Organizatoriskie – nosaka attiecīgas organizācijas darbinieka un struktūrvienības uzdevumus, pienākumus, atbildību tiesības.
Rīkojuma – ar to palīdzību veic vienpersonu vai koleģiālo organizācijas vadību.
Izziņu un pārskatu dokumenti – kuros apkopoti dati par organizācijas darbību vai faktiem.
Sarakstes dokumenti (korespondence) – ar to palīdzību informācija tiek nodota adresātam
Personāla dokumenti – ar to palīdzību kārto un noformē darba attiecības ar saviem darbiniekiem, ierēdņiem un kandidātiem
4.Kas ir juridiskā tehnika, kāda ir tās būtība?
Juridiskā tehnika – normatīvo aktu izstrādāšanas , noformēšanas, publicēšanas un sistematizēšanas līdzekļu un paņēmienu kopums.
Ar to palīdzību var sasniegt likumdevēja gribas precīzāku izteikšanu, noteiktu likumdošanas pakāpi un pieejamību tai, kā arī likumības nodrošināšanu juridisko aktu sagatavošanas un piemērošanas procesā
Normatīviem aktiem jābūt zinātniski pamatotiem un jābalstās uz zinātniskām atziņām, tie ir jāizstrādā precīzi un rūpīgi lai cits citu nedublētu un nebūtu pretrunīgi.
Normatīvo aktu projekta iesniegšana: iesniedz tai institūcijai, kura to ir tiesīga saņemt, tam obligāti jāpievieno papildu dokumenti (ja nepieciešams).
Normatīvo aktu projekta izskatīšana - lai izvairīties no pārpratumiem, lietu novilcināšanas, šī darbība reglamentēta, jo regulē valdības un pašvaldības darba noteikumus.
Lai izteiktu parādības juridisku jēgu ir jāievēro 3 principi:
Izskatīšanai jābūt atklātai;
Jābūt iespējai ar balsu vairākumu panākt normatīvā akta pieņemšanu;
Jādod opozīcijai izteikt savu viedokli;
Projekti ir izmantoti vairākos lasījumos, bet pirms tam to izskata īpaša parlamenta deputātu komisija.
Viss īsākā stadija ir normatīvo aktu pieņemšana, galvenā īpašība kvorums un balsošana (atklātā) ir nepieciešams balsu vairākums.
Normatīviem aktiem jābūt publiskiem un pieejamiem, to panāk publicējot „Latvijas Vēstnesī”, kurām ir pienākums publicēt visus normatīvus aktus.(14 dienas pēc publicēšanas)
Sistematizēšana ir tiesību avotu sistēmisks apkopojums, ko iedala:
Kodifikācija – tāda sistematizācijas forma, kad tiek izstrādātas jaunās tiesību normas pamatojoties uz agrāk esoša likumdošanas materiāla pārstrādāšanu, aizstājot vecās tiesību normas ar jaunām
Inkorporācija – tāda normatīvo aktu forma, kad likumus un citus normatīvus aktus apvieno vienā krājumā, tos sistemātiski izvietojot hronoloģiskā, alfabētiskā vai citā kārtībā. Inkorporējot aktu saturs nemainās, notiek tikai ārēja apstrāde un sakārtošana
Konsolidācija – vairāku normatīvo aktu vienā un tajā pat jautājumā apvieno lielākā aktā.

5.Kā iedalās tiesību akti pēc satura un juridiskā spēka? Kādi 2 principi to nosaka?
Iedalās: Kompetence pēc satura; (konkrētās valsts institūcijas vai amatpersonas juridiski noteikto pilnvaru, tiesību un pienākumu kopums, kas nosaka to vietu valsts institūciju sistēmā.)
Tiesību normu hierarhija pēc juridiskā spēka (sistēma, kurā viena iestāde ir padota citai iestādei
Vispārējie Satversme (Sastāv no: vispārējiem noteikumiem; saeima; valsts prezidents; MK; likumdošana; tiesas;
Valsts kontrole)
Ratificēti starptautiskie līgumi
Likums un Satversmes 81 p. kārtībā izdotie MK noteikumi (ir likuma spēks starp seima sesijām)
Individuālie MK noteikumi (izdod MK lai palīdzētu dzīvē īstenot likumus likumpamatotiem aktiem, tie nevar būt pretrunā ar likumu, tie konkretizē, detalizē likuma normas)
Pašvaldības saistošie noteikumi (tiesību avoti, kas satur saistošus priekšstatus rīkojuma vai noteikumu veidā)
Administratīvie akti (reglamentē izdošanas un pārsūdzēšanas kārtību valsts iestādes un tiesā)
No vispārīgā viedokļa juridiskos tiesību aktus iedala: normatīvos un individuālos.
Normatīvais akts - juridiskais akts, kā saturā ir tiesību norma, t.i., akts, kas nosaka tiesību normas, ievada tās darbībā, izmaina tās vai atceļ,
Normatīvos aktus iedala tiesību jaunrades normatīvos aktos un interpretācijas aktos, kurus ne vienmēr pieskaita pie normatīviem aktiem (kompetento valsts orgānu izdotie juridiskie akti, kas satur oficiālās iztulkošanas rezultātus).
Tiesību normatīvos aktus iedala likumos, likumpamatotos aktos, tiesību nozaru normatīvos aktos un sistematizētos aktos.
Savukārt likumus iedala konstitūcijas un konstitucionālos likumus, parasti likumus un kodeksus. Bet likumpamatotos aktos izdala vispārējos, resoru, lokālos un vietējos normatīvos aktus.
Individuālais akts – ir tiesību akta veids, kuru raksturo kā:
Tos pieņem uz normatīvo aktu pamata un tiem jāatbilst šiem aktiem
Tie domāti stingri noteiktai personai vai personu lokam un tos izdod stingri noteiktam gadījumam.
Tie nesatur vispārējo noteikumu un domāti vienreizējai piemērošanai
Tie jāizdod tiesībpiemērošanas orgāna vai amatpersonas kompetences ietvaros
Tiem jābūt visiem nepieciešamiem rekvizītiem, kas piedod šiem aktiem oficiālu raksturu
Individuālos aktus iedala izpildaktos un tiesībsargājošos aktos. Atkarībā no subjektiem, kas izdod šos aktus, atšķir likumdošanas varas, izpildvaras, tiesu, represīvo, uzraudzības, vietējas pašpārvaldes orgānu individuālos aktus, tos, kurus izdod uzņēmumu, iestāžu administrācija u.c.
Juridisko spēku nosaka divi faktori: kas šo normu pieņēmis un kādā kārtībā tā ir pieņemta

6.Kas ir tiesību jaunrade un kādi tiesību akti regulē tiesību jaunrades procesu Latvijā?
Tiesību jaunrade –valsts iestāžu darbība izstrādājot grozot vai atceļot valstisko gribu saturošus juridiskus aktus. Šī procesā rezultātā rodas likumi, noteikumi un citi normatīvie akti. Tas ir pats tiesību normu veidošanas process, kas iesākās ar tiesību normu ieceri, sagatavošanu un beidzās ar normas realizāciju. Tiesību jaunradei ir jābalstās uz sekojošiem principiem: demokrātisms, atklātība, profesionālisms, likumība, zinātniskums, tiesībpiemērošana.
Tiesību jaunrades stadijas ir: likumdošanas iniciatīva; likumprojekta apspriešana; likuma pieņemšana; likuma spēka stāšanas (publicēšana).
Iniciatīva var būt rakstiskā rīkojums; mutiskā kā uzdevums
Normatīvo aktu iesniedz tai institūcijai, kura to ir tiesīga saņemt
Likumprojekta izskatīšana – lai izvairīties no pārpratumiem, lietu novilcināšanas, šī darbība reglamentēta, jo regulē valdības noteikumus un pašvaldības darba noteikumus
Likuma pieņemšana – kvorums un balsošana (ir atklāta) nepieciešams balsu vairākums
Publicēšana – normatīviem aktiem jābūt publiskiem un pieejamiem, to panāk publicējot „Latvijas Vēstnesi”, kuram ir pienākums publicēt visus normatīvos aktus.
Regulē Saeimas kārtības rullis; MK rullis; MK noteikumi.

7.Kas var būt subjekts tiesību jaunradē un kāds tiesību akts to nosaka?
Par subjektu tiesību jaunradē var būt Saeima, tauta un ministru kabinets, kas izriet no Latvijas Republikas Satversmes. Tā Satversmes 64.pants nosaka, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Saskaņā ar Satversmes 78.pantu, ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu var likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai. Savukārt, Satversmes 81.pants nosaka, ka laikā starp Saeimas sesijām ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus, tie nevar attiekties uz amnestiju, valsts nodokļiem, muitām un aizņēmumiem, un tie zaudē spēku, ja nav vēlākais trīs dienas pēc saeimas nākamās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai.

8.Kādas stadijas ir tiesību jaunrades procesā, raksturot tās?
Tiesību jaunrades stadijas ir: likumdošanas iniciatīva; likumprojekta apspriešana; likuma pieņemšana; likuma spēka stāšanas (publicēšana).
Iniciatīva var būt rakstiskā rīkojums; mutiskā kā uzdevums
Normatīvo aktu iesniedz tai institūcijai, kura to ir tiesīga saņemt
Likumprojekta izskatīšana – lai izvairīties no pārpratumiem, lietu novilcināšanas, šī darbība reglamentēta, jo regulē valdības noteikumus un pašvaldības darba noteikumus
Likuma pieņemšana – kvorums un balsošana (ir atklāta) nepieciešams balsu vairākums
Publicēšana – normatīviem aktiem jābūt publiskiem un pieejamiem, to panāk publicējot „Latvijas Vēstnesi”, kuram ir pienākums publicēt visus normatīvos aktus.

9.Kas ir tiesību aktu sistematizācija, kādi ir to veidi?
Sistematizācija – darbība, kas ir saistīta ar normatīvo aktu savešanu vienotā, sakārtotā sistēmā.
Sistematizācija tiesībās ir 4 veidi: uzskaite neoficiāla (kāda jomā vai laika perioda)
Kodifikācija – apkopo likumus kas regulē līdzīgas attiecības aizstājot vecās tiesību normas ar jaunam;
Konsolidācija – vairāki likumi apvienoti vienā neko nepārveidojot
Inkorporācija – vienu dokumentu iestrādā citā dokumentā

10.Kas ir kodifikācija? Kāda ir tās nozīme jaunrades procesā?
Kodifikācija – uz agrāk spēkā esošā likumdošanas materiāla, apkopo likumus kas regulē līdzīgas attiecības aizstājot vecās tiesību normas ar jaunam; kodifikācijas darba rezultātā likumdošanas materiāls tiek apstrādāts ne tikai ārēji, bet tiek mainīts arī saturs.
Kodificētais akts ir diezgan lielā apjomā, tam ir sarežģīta struktūra un tas atrodas normatīvo aktu priekšgalā, no kuriem veidojās likumdošanas nozares, apakšnozares, institūti. Kodifikācijai vienmēr ir oficiāls raksturs.
Atšķir vispārējo kodifikāciju, kuras rezultātā tiek veidoti sakopotie akti uz vairāku tiesību nozaru bāzes; nozaru, kas paredz juridiskā materiāla apvienošanu, sistematizāciju atsevišķās nozarēs vai tai pakārtotās nozarēs ietvaros un speciālo kodifikāciju, ar kuras palīdzību tiek kodificētas viena vai vairāku tiesību institūtu normas.
Kodificēto aktu formas: likumdošanas pamati, nozaru, starpnozaru kodeksi, statūti, nolikumi.

11.Kas ir inkorporācija un konsolidācija?

…