Duāla neiroloģiska apstrāde
1964. gadā Roberts Efrons (Robert Efron), Bostonas Veterānu slimnīcas darbinieks izstrādāja savu teoriju par déjà vu. Déjà vu izraisa duāla neiroloģiska apstrāde, ko izraisa novēloti signāli. Smadzenēs ienākošo signālu šķirošana notiek deniņu daivā. Šie signāli ienāk daivā divreiz pirms tie tiek apstrādāti, katrs no savas smadzeņu puslodes, normāli ar dažu milisekunžu nobīdi starp tiem. Ja divi signāli reizēm nav sinhronizēti, tie tiktu apstrādāti kā divas dažādas pieredzes, kur otrā šķistu kā pirmās vēlreiz piedzīvošana.
-Nepareiza saderība un īsceļi
Déjà vu tiek raksturots kā atmiņas “kļūda”, tas izceļas no neatbilstības atmiņas sistēmās, kas noved pie nepiemērotas detalizētu atmiņu veidošanās no jaunas ar maņām uztvertas pieredzes. Informācija “izlaiž” īslaicīgo atmiņu un nokļūst tieši ilglaicīgajā, liekot domāt, ka šāda atmiņa jau eksistē. Tas nozīmētu, ka déjà vu izraisa nepareiza saderība starp uztveri ar maņām un atmiņu atsaukšanu, tādēļ jauna situācija šķistu pazīstama, taču tā nav tikpat “reāla” kā normāli atsaukta, īsta atmiņa.
-Rinālās nervu sistēmas (rinālajā garozā deniņu daivā) aktivācija
Rinālās nervu sistēmas nejauša aktivācija, kas iesaistīta atpazīstamības noteikšanā, notiek bez atcerēšanās sistēmas aktivācijas hipokampā. Tas izraisa sajūtu, ka kaut kas ir pazīstams, taču bez specifiskām detaļām. Šo versiju izstrādājuši Amerikas neiroloģijas akadēmijas speciālisti.
…
