Uzdevums ir rekonstruēt pagātni, lai izstrādātu psiholoģijas ideju vispārējo teoriju, atklātu šīs attīstības iemeslus un apstākļus, psihiskās realitātes jauno zināšanu iegūšanas mehānismus un likumsakarības, zinātnes un sociālās prakses mijiedarbību.
Izsekojot zinātnieku interešu attīstībai psiholoģijas vēstures pētījumos, XX gs.sākumā var konstatēt četrus pietiekami skaidri iezīmētus periodus.
1.Pirmais periods nosacīti sākās 1910.gadā,
Piemēram: 1910.gada sākumā pievēršanās psiholoģijas vēstures analīzei izraisīja šaubas par psiholoģiju kā zinātni, kuras priekšmets ir tikai apziņas struktūra.
2.otrais – 30.gadu sākumā,
zinātnieku psihologu pievēŗšanās psiholoģiskās domas uzskatu attīstības analīzei vēsturiskā aspektā sekmēja visdažādāko psiholoģijas skolu un virzienu izveidošanos; radās psiho analīze, biheiviorisms, darbības psiholoģija, geštaltpsiholoģija.
3.trešais – 60.gadu sākumā,
raksturojams ar patstāvīgu pētījumu nozaru rašānos šajos virzienos. Šajā laikā veidojas kognitīvā psiholoģija (Neisser, “Cognitive psychology”, 1967), humānistiskā psiholoģija (Rogers, 1961, Maslow,1962), sociāli psiholoģiskā pieeja (Ash.1951, Kelley, 1967, Festinger,1957) utt. Pretēji minētajam vērojamas dažādu psiholoģijas virzienu pamatkoncepciju apvienošanas un saplūšanas tendences, tādējādi veidojot eklektiskas pieejas.
4.ceturtais iezīmējas pašlaik.
Par neapstrīdamu faktu var uzskatīt to, ka mūsdienās iezīmējas “vienveidīga”priekšstata par psihologijas zinātnes priekšmetu rašanās iespēja. Taču realizēt šo iespēju var tikai tad, ja dziļā vēsturiskā aspektā veic visas pasaules psiholoģijas uzskatu un to attīstības loģikas analīzi.
Parasti intereses pieaugums zinātnieku aprindās par psiholoģijas vēsturi likumsakarīgi nosaka jaunu uzskatu veidošānos par psiholoģijas zinātnes priekšmetu, kas balstās uz aktīvi īstenojamu vēsturisko analīzi, jaunu metodoloģisku virzienu rašanos tā pētījumos.
Tajā ir mīts par to, kā Erots, Afrodītes dēls, iemīlējās skaistā, jaunā meitenē Psihē. Erota māte bija ļoti neapmierināta ar dēla vēlēšānos saistīt savu likteni ar mirstīgo zemes meiteni, nevis ar dievieti, tāpēc viņa lika Psihei izturēt dažādus pārbaudījumus, kuri cilvēkam bija neizpildāmi. Taču mīlas jūtas, ko Psihe izjuta un izrādīja Erotam, dziļi iespaidoja visus dievus un dievietes, un viņi palīdzēja Psihei veikt Afrodītes uzdevumus. Savukārt Erots pārliecīnāja Zevu padarīt Psihi nemirstīgu, pārvēŗšot to dievietē. Tādējādi Psihe un Erots tika savienoti uz mūžiem. Tā Psihe kļuva par cilvēka dvēseles simbolu – mirstīga, bet ieguvusi nemirstību, un ir sava ideāla meklētāja.
Vārds “psiholoģija” apvieno sevī divus grieķu vārdus: psyche – dvēsele un logos – mācība, zinātne - “zinātne par dvēseli”.…
