Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
7,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:550618
 
Author:
Evaluation:
Published: 16.06.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

1. Komerctiesību jēdziens, principi, sistēma un avoti. Komerctiesību subjekti un to tiesībsubjektība. Komercreģistrs un tā funkcijas.

Komercdarbību regulē šis likums, Civillikums un citi līkumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas.

Komerctiesību subjekti:
• Individuālais komersants
• Kapitālsabiedrības
* SIA (sabiedrība ar ierobežotu atbildīgu)
* A/S (akciju sabiedrība)
• Personālsabiedrības
* Pilnsabiedrības
* Komandītsabiedrības
Valsts var vēl piešķirt komersanta statusu un Latvijā tādas ir - Kooperatīvās sabiedrības, ko regulē likums Par kooperatīvām sabiedrībām. Tās vadās no sava likuma un komerclikuma. Tās sauc par pielīdzināto komersantu.

Uzņēmējs – ir persona, kas ieguldot daļu no sava īpašuma darbojas ar mērķi gūt ienākumus. Uzņēmējs, kas ir kā subjekts ierakstīts Komercreģistrā tiek saukts par komersantu.

Komerctiesību subjekti ir komersanti – personas, kuras veic komercdarbību. Lai fiziska vai juridiska persona tiktu reģistrēta kā komersants tai jāpiemīt:
• Komerciālai tiesībspējai – spēja būt apveltītam ar komerctiesībām (subjektīvām). Fiziskai personai tiesībspēja rodas ar dzimšanas brīdi, juridiskai personai ar tās dibināšanas un reģistrēšanas brīdi, kad tā tiek reģistrēta reģistrā.
• Komerciālai rīcībspējai – tā ir atkarīga no juridiskās personas biedru rīcībspējas.

Komercdarbība – ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā, peļņas gūšanas nolūkos veic komersants. Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).

Komerctiesības jeb uzņēmējdarbības tiesības ir privāti tiesību nozare ar trīs publisko tiesību elementiem:
• Sava darbība jāreģistrē,
• Jāreģistrē VID,
• Licences un speciālās atļaujas (tur kur nepieciešamas),

Komercreģistrs – komercreģistrā ieraksta likumā noteiktās ziņas un glabā likumā noteiktos dokumentus par komersantu un komercdarbību. Ieraksts komercreģistrā tiek izdarīts uz ieinteresētās personas pieteikuma vai tiesas nolēmuma pamata. Pieteikuma veidlapas apstiprina MK. Visus komercreģistra ierakstus izsludina laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, vienlaikus tos publicējot elektroniski. Ziņas publicēšanai iesniedz 3 dienu laikā no ieraksta izdarīšanas dienas. Ieraksti komercreģistrā ir spēkā attiecībā uz trešām personām ar to izsludināšanas dienas. Ikvienam ir tiesības iepazīties ar komercreģistra ierakstiem un komercreģistra iestādei iesniegtiem dokumentiem.

Likums par Latvijas Republikas uzņēmumu reģistru visus iepriekš minētos veidus reģistrē un ved uzskaiti. Uzņēmumu reģistrs ir valsts institūts.

Pēc komersanta ierakstīšanas komercreģistrā tam izsniedz reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina komercreģistra iestādes amatpersonas.

Komercreģistrs tāpat kā reģistrē tā arī var izslēgt komersantu no komercreģistra.







2. Firma. Uzņēmums. Filiāle. Ārvalsts komersanta pārstāvniecība.

Firma – tas ir komersanta nosaukums, ko viņš ir ierakstījis komercreģistrā un ko komersants izmanto komercdarbības veikšanai – slēdzot darījumus un parakstoties. Firma ir nosaukums, bet strādā uzņēmumā. Uzņēmumam ir tiesību subjektīva, bet firmai nav.

Uz firmu attiecas šādi principi:
• Publiskuma princips (reģistrēšana),
• Vienādības princips (vienādi lietots visā darbībā),
• Personības princips (tiesības uz firmu ir uzņēmēja juridiskās tiesības, viņš var citi nevar lietot viņa firmu)

Firmas izvēles ierobežojumi:
• Nedrīkst ietvert maldinošas ziņas (piemēram, Būve, ja nodarbojas ar zvejniecību),
• Jāatbilst labiem tikumiem,
• Nosaukums nedrīkst sakrist ar valsts un pašvaldību iestāžu nosaukumiem,
• Nedrīkst sakrist ar apdzīvotas vietas nosaukumu,
• Nosaukums jāveido latviešu vai latīņu alfabēta burtiem,
• Ja nosaukuma izmanto kādu preču zīmi, jābūt preču zīmes īpašnieka rakstiskai atļaujai,
• Arī personu vārdu iekļaušanā ir ierobežojumi, piemēram, personālsabiedrības nedrīkst iekļaut personu vārdus, kuras nav biedri. Ja vēlāk biedrs izstājas vai nomirst, risina citādi. Komandītsabiedrības gadījumā nedrīkst norādīt komandīta vārdu vai uzvārdu.

Uzņēmums – ir juridiska persona, ko uzņēmējdarbības veikšanai izveido uzņēmējs norobežojot tam savu īpašuma daļu. Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai.

Juridiskas personas pazīmes:
• Norobežots īpašums, kas nozīmē, kad juridiskas personas īpašums ir atsevišķi no dibinātāja īpašuma,
• Organizētā sakārtotība – uzņēmums ir reģistrēts valsts reģistrā,
• Tiesībspēja – persona ir apveltīta ar tiesībām un var uzņemties pienākumus,
• Mantiskā atbildība,
Juridiskas personas likumiskais pārstāvis ir valde, bet līgumiskie pārstāvji prokūrists un komercaģents.

Uzņēmums tiek definēts, kā tehniska, sociāla, ekonomiska ar apkārtējo vidi saistīta vienība, kas vai nu ražo preci, vai sniedz pakalpojumus. Uzņēmums ir saimnieciska vienība, kas patstāvīgi lemj, darbojas un riskē ar savu mantu. Uzņēmums ir organizēts un vienots līdzeklis, lai realizētu saimniecisko darbību.

Lietu kopība:
Lieta kalpo zināmiem nolūkiem, tomēr katra lieta ir arī patstāvīga kopā veidojot vienotu sastāvu. Izejot no šim lietām uzņēmumam ir 3 daļas:
• Aktīvs – 1 daļa, tajā ietilpst gan ķermeniskas, gan bezķermeniskas lietas.
• Pasīvs – 2 daļa, tajā ietilpst bezķermeniskas lietas, komersanta saistības, kas izriet no komersanta darbības,
• Faktiskās attiecības – 3 daļa, tajā ietilpst bez tiesiskās formas, jeb nemateriālās vērtības. Ar faktiskajām attiecībām, bez tiesiskās formas saprot uzņēmuma pozitīvās nākotnes izredzes, kas balstās uz publisku uzticību, šī uzņēmuma ražotajām precēm, vai sniegtajiem pakalpojumiem un kas dod pamatu augstākai uzņēmuma atdevei. (laba reputācija, biznesa ētikas ievērošana, kvalificēts, veiksmīga tirgus vieta u.t.t.)

Uzņēmums var visu mantu sadalīt un izveidot apakšuzņēmumus, reģistrējot, kā struktūrvienības.

Filiāles – tās ir struktūrvienības, kuras tiek reģistrētas komercreģistrā, un tās var veidot gan kapitālsabiedrības, gan individuālie komersanti. Filiāle ir uzņēmuma organizatoriski patstāvīga daļa, kura teritoriāli vai citādi nošķirta no galvenā uzņēmuma un kuras atrašanās vietā attiecīgā komersanta vārdā sistemātiski tiek veikta komercdarbība. Filiāles nav juridiskas personas, kaut gan var celt prasību tiesā pret filiāli, un par filiāles saistībām atbild komersants. Filiāle veic darbību komersanta vārdā un pie filiāles nosaukuma obligāti jābūt piestiprinātam arī komersanta nosaukums.



Filiāles pazīmes:
• Filiāle ir uzņēmuma daļa, tajā ir novirzīta daļa no uzņēmuma mantas. Sastāvdaļas, kas bija uzņēmuma aiziet arī filiālēm – aktīvs, pasīvs u.t.t.
• Organizatoriskā patstāvība – ir ar autonomisko pārstāvību,
• Teritoriālā nošķirtība,
• Saimnieciskā darbība.

Lai filiāli noreģistrētu – ņem pieteikuma veidlapu, norāda prasīto informāciju, juridisko adresi, ieceļ filiāles vadītāju, apliecina pieteikumu notariāli un tas arī viss.

Pārstāvniecība – tās pie mums atver ārvalsts komersanti un tās atšķiras no filiālēm ar to, ka tās neveic saimniecisko darbību – nav juridiska persona un tai nav tiesību veikt komercdarbību Latvijā.



Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,70 €
Work pack Nr. 1171320
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register