Komunikācijas teoriju kritiskā tradīcija II. Stenlija Dīča kritiskā teorija par komunikatīvo pieeju organizācijām

Pirmkārt, kad mums ir kāda problēma, mēs bieži vien vainojam cilvēkus tiklīdz problēma ir struktūra, un otrkārt, mums ir ļoti daudz populāru perfekti labu problēmu atrisinājumu gan citā laikā, gan citā vietā.
Grūtību daļa skaidrojot mūsu problēmas un to atrisinājumus jaunos ceļos, rodas no izdomāta kontrasta, sugas, kas gandrīz ir institucionalizēta domāšanas ceļos galvenajā nozīmē trūkuma vispārējā nozīmē mūsos pašos. Populāras diskusijas pieņem, ka mēs nevaram vienlaikus būt sociālo vērtību ienesīgums un attēlojums. Tas ir vienkārši – parādīt daudzas vietas un ceļus, kuros tā nav taisnība, bet problēma nav tikai mediju pieņemto polaritāšu vai korporatīvas vadības attēlojums. Galvenā problēma ir tā, ka komunikācijas procesa nepietiekamība un valdīšanas sistēmas, kas optimizē izdevības vienam vai otram, ļauj vienīgi abiem būt kvalificētiem. …