Konspekts fizikālās un matemātiskās modelēšanas pamatos

1. Modelēšanas mērķi un veidi, atšķirības, priekšrocības un trūkumi, elastība, atbilstība reālam objektam.
Modelis ir paraugs. Modelēšana ir modeļa izveidošana un tā pētīšana (kā modelis darbojas; cik ticams ir modelis; iznākuma prognozēšana; kā iegūtos rezultātus iespējams izmantot reālajā objektā), un optimizācija. Ja ir zināms, kāda ir objekta daba/īpašības/procesi, vai kādai tai vajadzētu būt, iespējams izveidot objektam atbilstošu adekvātu modeli, ko pētīt (nesniedz 100% garantiju).
Mērķi:
• Saprast kā darbojas un eksistē objekts.
• Novērst avārijas, katastrofas.
• Ietaupīt laiku un naudu.
• Optimizēt.
Veidi – fizikālā, ģeometriskā, matemātiskā.
• Fizisko modeli var aptaustīt, tam piemīt fizikālās īpašības, objekta daba vienāda ar modeļa. Fizikālās īpašības → Fizikālais modelis → Fizikālā modelēšana. Visvairāk atbilst realitātei. Ir iespējams mainīt parametrus.
• Ģeometrisko modeli var redzēt, objekta daba nesakrīt ar modeli. Ģeometriskā forma → ģeometriskais modelis → ģeometriskā modelēšana. Gandrīz nav iespējams mainīt parametrus. 3. vietā pēc atbilstības objektam
• Matemātiskais modelis ir formulas, algoritmi, objekta daba nesakrīt ar modeli. Ģeometriskā forma, fizikālās īpašības → matemātiskais apraksts → matemātiskā modelēšana. Ļoti viegli mainīt formulas, parametrus. 2. vietā pēc atbilstības objektam.…