Attiecīgais spriedums tika izvēlēts, jo iepriekš esmu strādājusi gan ar bērniem, kuri palikuši bez vecāku aizgādības, gan ar ģimenēm ar bērniem, kur novērotas vardarbības pazīmes. Tēma ir aktuāla, jo sabiedrībā turpina pieaugt noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, kas nozīmē, ka pēc esošās likumdošanas attiecīgajiem indivīdiem nākotnē nebūs tiesības uz sava laulātā bērnu adopciju, pat ja persona ir reabilitējusies un turpmāk neapdraud cilvēka cieņu, veselību un dzīvību.
Lietas pamatā tika izskatīta prasītāja Pieteikums par Civillikuma 163.panta ceturtās daļas 1.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110.pantam. Pieteicējs savā Pieteikumā norādījis, ka Civillikuma 163.panta pirmā daļa noteic, ka persona nedrīkst būt par adoptētāju, ja tā ir sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, un citiem faktoriem. Pieteikumā norādīts, ka pieteicējs ar savu laulāto partneri un viņas bērniem vairāk kā desmit gadus dzīvojot vienā mājsaimniecībā, kas norāda, ka starp personām pastāv faktiskas ģimenes attiecības. …