Pēc konstitūcijas grozīšanas veida izšķir stingrās (rigid) un lokanās (flexible) konstitūcijas.11 Par lokanām sauc tādas konstitūcijas, kuras var grozīt parastajā likumdošanas kārtībā, proti, konstitūciju var grozīt tādā pašā kārtībā kā pieņemt citus normatīvos tiesību aktus. Turpretī par stingrām dēvē konstitūcijas, kuru grozīšanai noteikta no citu likumu pieņemšanas atšķirīga, ar dažādiem noteikumiem apgrūtināta grozīšanas kārtība. Lielākais vairums mūsdienu konstitūciju ir stingras.12 Par lokanu konstitūciju var uzskatīt Lielbritānijas konstitūcijas rakstīto daļu, proti, šīs konstitūcijas rakstīto daļu parlaments var grozīt tādā pašā kārtībā, kas noteikta likumu pieņemšanai šajā valstī.13 Pēc darbības termiņa izšķir patstāvīgās un pagaidu konstitūcijas. Patstāvīgās konstitūcijas tiek pieņemtas uz nenoteiktu laiku. Savukārt pagaidu konstitūcijas tiek pieņemtas uz tieši konstitūcijā noteiktu termiņu vai arī to spēkā esamība tiek saistīta ar kāda notikuma iestāšanos.14 Pēc politiskā režīma konstitūcijas var iedalīt demokrātiskās un autoritārās. Autoritārās konstitūcijas ierobežo vai pat aizliedz politisko partiju darbību. Demokrātiskās konstitūcijas garantē vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības, pauž valsts institūciju veidošanu brīvu, demokrātisku vēlēšanu ceļā. Konstitūcijas arī var klasificēt pēc politiski teritoriālā iedalījuma – unitārās un federālās konstitūcijas. Unitāras konstitūcijas ir valstīm, kuru sastāvā nav sīkāku valstisku veidojumu. Federālas konstitūcijas ir valstīm, kuru sastāvā ir valstiski veidojumi, piemēram, štati, republikas, pavalstis, autonomie novadi utt. ( par piemēru var minēt Krieviju).…