Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:782525
 
Author:
Evaluation:
Published: 08.07.2004.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Not used
Extract

1. Kāda konstitūcijas pieņemšanas un grozīšanas kārtība jums liekas demokrātiskāka un kāpēc?

Lai varētu runāt par konstitūcijas pieņemšanas un grozīšanas demokrātiskumu jānoskaidro, kas tad ir demokrātija un kas ir demokrātiski pieņemts likums.
Izlasot pieejamo literatūru es saprotu demokrātiju, ka iespēju visiem pilntiesīgiem valsts iedzīvotājiem piedalīties valstij svarīgu lēmumu pieņemšanā, piedalīties vispārējās vēlēšanās. Protams nevar būt tā ka katra lēmuma un likuma pieņemšanā piedalās visi iedzīvotāji, bet pastarpināti tas notiek caur vēlētiem pārstāvjiem parlamentā.
Ja runā tieši par konstitūcijas pieņemšanu un grozīšanu tad pēc manām domām , lai pieņemtu konstitūciju vispirms tā ir jāizstrādā un šajā procesā nebūtu prātīgi piedalīties visiem pilsoņiem, bet gan izmantojot demokrātiskas brīvas vēlēšanas izvēlēt tautas pārstāvjus, kas savukārt no pašu vidus izvēlēs profesionāļus, kas izstrādās jaunu konstitūcijas projektu, vai deleģēs to izdarīt kādai profesionālai instancei (cilvēku kopumam). Pēc projekta izstrādes to ir jāizvērtē izvēlētajiem tautas pārstāvjiem un ja tautas pārstāvji ar 2/3 balsu vairākuma to pieņem par labu esam tad rīko vispārēju tautas nobalsošanas referendumu, kas ar balsu vairākumu var pieņemt konstitūciju. Par pieņemtās konstitūcijas grozīšanu ( jebkura panta), pēc 2/3 tautas pārstāvju ierosinājuma, vai 10% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ierosinājuma var lemt tikai vispārējā tautas nobalsošanā un ja tiek savākti 51 % balsu par tad konstitūciju var grozīt.
Pēc manām domām šāds variants būtu demokrātiskāks , jo konstitūcija tomēr ir pamatlikums, kas nosaka, cilvēku pamattiesības un vispārējo kārtību valstī. Lai arī tauta balso par pārstāvjiem, kas veic augstākā likumdevēja lomu, bet pēc ievēlēšanas zūd reālā saikne starp vēlētāju un pārstāvi, kas it kā pārstāv tautas vairākumu, tāpēc lai veiktu grozījumus konstitūcijā vai pieņemtu jaunu konstitūciju obligāti būtu jāveic vispārēja tautas nobalsošana, jo tādā veidā būtu vairāk ievēroti demokrātijas pamatprincipi.
Uz šo brīdi pēc manām domām Latvijā ir izveidojusies ļoti liela neuzticība Saeimai, bet tā kā cilvēki ir aizņemti ar savām ikdienišķām rūpēm un lielākajā daļā valda uzskats, ka tāpat neko nevar mainīt, viņi ir samierinājušies ar pašreizējo situāciju. Man šķiet, ka satversmē vajadzētu iestrādāt normu par to, ka vēlētājiem būtu iespēja atsaukt deputātu no saeimas . Vēl pēc manām domām vajadzētu veikt izmaiņas likumdošanā , lai masu saziņas līdzekļus ( laikrakstus, žurnālus, televīziju) padarītu neatkarīgus, jo pašlaik uzņēmēju apvienībai var piederēt televīzija , laikraksti, kas ļoti spēcīgi var iespaidot cilvēkus par labu vai sliktu kādai partijai, personai, kas darbojas Saeimā. Manuprāt šiem saziņas līdzekļiem būtu jābūt valsts īpašumā , bet ar ļoti demokrātisku caurspīdīgu vadību.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,98 €
Work pack Nr. 1219940
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register