Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
5,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:869211
 
Author:
Evaluation:
Published: 18.02.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

1.Kas ir Konstitūcija, kāda ir konstitūciju loma konfliktu risināšanā? Latvijas piemērs.
Konstitūcija ir valsts pamatlikums, kas nosaka valsts varas formas, varas dalīšanas principus, kā arī valsts un sabiedrības indivīdu savstarpējās attiecības.
Nonākot līdz iespējamajam konfliktu risinājumam, pirmais, kam gribas pieskarties ir fakts, ka reāli viena pati konstitūcija nespēj risināt konfliktsituācijas, šeit ir jābūt daudz dažādiem komponentiem, kas kopumā var palīdzēt risināt problēmas. Nenoliedzami, ka liela loma šeit ir konstitucionālajai sistēmai, kas lielākā vai mazākā mērā sekmē konkrētu sabiedrības uzskatu sistēmu, kas bieži vien ir par pamatu ne vien paša konflikta radīšanā, bet arī tā risināšanā. Sekojošajā rindkopā uzskaitīti iespējamie faktori, kas var izraisīt konfliktsituācijas un konstitucionālās sistēmas loma tajā. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas sekmē konfliktu izcelšanos un nostāda konstitucionālo sistēmu nespēcīga orgāna situācijā ir fasādes konstitūcija, ko īsti neatbalsta ne valdība, ne sabiedrība. Šādā situācijā ir bezjēdzīgi runāt par konfliktu risināšanu, ņemot vērā ne vien konstitūcijas nespēcību, bet arī sabiedrības “dzīvi pēc saviem uzskatu kopumiem- savas konstitūcijas”. Jau minēju, ka ļoti būtisks factors ir homogēna vai heterogēna sabiedrība. Parasti tiek uzskatīts, ka Vestminsteras modelis parasti atbilst homogēnai sabiedrībai, konsensuālais- heterogēnām sabiedrībām. Parasti veidojot konstitūcijas ir svarīgi noteikt atbilstošāko tipu, citādi saasinās konflikta iespējamība un zūd reāla iespēja risināt šo konfliktu. Nākamais jautājums kā tad iespējams risināt šādus konfliktus? Piemēram var etnisko konfliktu risināt uz papīra sniedzot daudz tiesību. Diemžēl parasti šāda tiesību piešķiršana negarantē reālas to pielietošanas iespējas, līdz ar to zūd jēga. Zināmā mērā arī Latvijas jaunajā konstitūcijā redzama šāda “tiesību piešķiršana”. Ja Pirmās Republikas laikā Satversmē nebija sadaļas par cilvēktiesībām, tad atjaunotā Latvija bez tā vienkārši nevarēja iztikt. Un tomēr, arī tiesību piešķiršana un minoritāšu “laba dzīve” ne vienmēr rada vajadzīgo gaisotni. Lai arī var būt minoritāšu tiesības, tomēr jābūt kompromisam, ko nevar uzlikt uz papīra. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −11,98 €
Work pack Nr. 1123887
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register