1.KP jēdziens un izpratneLingvistiskā nozīmē „KP” radies no latīņu val. – nozieguma norise. Šajā nozīmē KP ir likuma noteikta izziņu iestāžu, prokuratūras un tiesas darbība nolūkā noskaidrot, ātri un pilnīgi atklāt NN, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi NN, tiktu taisnīgi sodīta, bet nevainīgais saukts pie kriminālatbildības un notiesāts. KP jēdziens ietver sevī gan kompetentu iestāžu un amatpers. darbību, kurai ir stingri noteikta kārtībā un sistēma, gan attiec., kas izveidojas starp krim.procesuālajā darbībā iesaistītajiem procesa subj. KP pamatelementi:1)noteiktā lik.kārtībā izveidota darb.sistēma2)tiesiskās attiec., kas izveid.procesuālajā darbībā3)obligātā un precīza darbības un uz tās pamata izveidojušas attiec.reglamentācija. Jēdzienu KP saprot arī kā KP tiesības. Šajā nozīmē tā ir tiesību nozare, kas regulē KP darbību, nosakot tās principus, veidus un kārtību. KP saprot arī kā zinātnisku nozari, kas pēta un izskaidro KP tiesības, gan uz tām pamatoto KP darbību. Š jēdzienu praktiskajā lietojimā saprot arī kā lietu, piem.Bērziņa process. Kriminālprocesuālo tiesību avotiPar KP ties.a.sauc ties.aktu kopumu, kuri ir KP attiec.reglamentējošas ties.normas. Galvenais avots-KPK. Vēl spēkā Latvijā ir LPSR KPkodekss. Līdztekus ie arī Latvijas Satversme, starptautisko tiesību normas un principi un citi L-jas terit.
2.Kriminālprocesa likuma iztulkošana-nepieciešamība, veidi, subjekti Tā ir cilv.prāta darbība nolūkā noskaidrot lik.sastāvu. Objektīvi noteiktās jēgas noskaidrošana – attiec.starp normas būtisko tekstu un izskaidrojumu, kas var būt oficiāls(valsts iestāžu) un neoficiāls(atsevišķu pers.) darbība. Pēc subj:a)oficiālā(legālā, tiesu) b)doktrinālā. Pēc iztulkošanas paņēmiena: a)filoloģiskā b)sistemātiskā c)vēsturiskā d)teleoloģiskā. Pēc apjoma: a)burtiskā b)paplašinātā c)sašaurinātā.
3.Kriminālprocesa pamatprincipi Vadošas normas, kas nosaka procesuālās kārtības raksturu un struktūru un kuras tieši netiek piemērotas tiesvedībā, bet attiecas uz tiesvedību kopumā, nosakot tās institūtu un spec.normu izveidi un saturu. Principi ir saistīti, savstarpēji papildina viens otru, nav pretrunā. Katram savs saturs. Tos raksturo un apvienošanās pamatā ir valsts attīst.objektīvi soc-ekon.un polit.attīst.likumsakarōba. Ir 19 principi, tādi, kā likumības, publiskuma, tiesas jurisdikcijas, aizstāvības, tiesvedības, koleģialitātes nevainīguma prezumpcijas u.c.…
