Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
7,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:159913
 
Author:
Evaluation:
Published: 05.10.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

1. Baltijas guberņu tiesu iekārtas reformas (1889) raksturojums
Tiesu reforma notika kā pārvaldes unifikācija, likvidējot tiesu autonomiju un nostiprinot Krievijas impērijas centrālo iestāžu varu. 1889.g 9.jūl likums par tiesu reformu Baltijas guberņās noteica, ka Krievijas impērijas 1864. G. ustavi turpmāk tiek piemēroti arī Baltijas guberņās, līdz ar to vecās feodālās kārtu tiesas tika nomainītas ar modernākām, impērijas iestādēm pakļautām tiesām. Likums tiesas iedalīja: vietējās tiesās (pagasta, miertiesas, miertiesnešu sapulces) un vispārējās tiesās (apgabaltiesas, tiesu palāta, senāts).
Pagasta tiesa saglabājās kā Baltijas dzimtbūtniecisko tiesu palieka. Kompetence bija šaura. Sastāvs- premjers, tiesneši, kandidāti. Civilprāvās varēja izspriest strīdus par kustamo mantu un līgumiem līdz 100 rbļ. Pagasta tiesai nebija pakļautas personas, kuras nepiederēja pie pagasta, muižnieki, garīdznieki, ierēdņi. Lietas iztiesāšana notika atklāti un mutiski. Savus spriedumus izpildīja pati, varēja sodīt arī ar nāves sodu vai arestu uz 3 dienām. Pārzināja vietējās paražas, varēja tās izmantot kā tiesību avotus.Miertiesas – vienpersoniskas tiesas, tiesnešus iecēla Tieslietu ministrs. Amatā ievēlēja piemērojot izglītības un mantas cenzu. Kompetencē bija civillietas, kurās prasības summa nepārsniedza 500 rbļ, mazās civillietas līdz 300 rbļ nebija pārsūdzamas.Miertiesnešu sapulce bija augstākā miertiesu instance, kur apelācijas kārtībā varēja pārsūdzēt miertiesnešu spriedumus. Sastāvēja no visu apgabalu miertiesnešiem, kuri atbrauca uz sesijām centra pilsētās izspriest iesniegtās pārsūdzības. Sapulces priekšgalā atradās Tieslietu ministra ieceltais priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja un ierēdņu štats atradās visu laiku uz vietas. Spriedumus varēja pāršudzēt kasācijas kārtībā Senātam Pēterburgā. Sapulcēm bija pienākums pārraudzīt zemnieku tiesu iestādes. Pie sapulcēm pastāvēja arī zemes grāmatu nodaļas.Apgabaltiesas- bija Krievijas vispārējo tiesu pirmā instance tiesu apgabalos, kas nesakrita ne ar apriņķi, ne ar guberņu iedalījumu. Sastāvā ietilpa priekšsēdētājs un locekļi, kuru skaits nebija reglamentēts. Darbojās divas nodaļas – civillietu un krimināllietu. Skatīja civillietas, kuru pārskatīšanās summa bija lielāka par 500 rbļ. Lietas bija jāizspriež saskaņā ar vietējiem likumiem. Krimināllietas iztiesāja tikai 3 kroņa tiesneši bez piesēdētājiem. Pie apgabaltiesas piederēja kanceleja, tiesas pristavi un ziņneši, zvērināti advokāti, privātadvokāti, notāri, zvērināti tulki, prokurors. Netika nodibināta tiesu palāta, tādēl spriedumus apelācijas kārtībā varēja pārskatīt Pēterburgas tiesu palātā. Tiesu palāta- vispārējo tiesu otrā instance tiesu apgabalos, kur apelācijas kārtībā varēja pārsūdzēt apgabaltiesas spriedumus. Lietas izskatīja koleģiāli 3 tiesnešu sastāvā. Atšķirībā no Iekškrievijas guberņām, kur krimināllietas nebija pārsūdzamas, Baltijas guberņās tās bija pārsūdzamas, jo tiesāja tikai kroņa tiesas sastāvs bez piesēdētājiem.Senāts- augstākā impērijas tiesa. Tajā varēja pārsūdzēt tiesu palātu spriedumus kasācijas kārtībā, uzraudzīja arī likumības ievērošanu miertiesnešu sapulču darbā. Bija sadalīts departamentos pēc tiesību nozarēm- civilais, kriminālais un administratīvais. 3 tiesnešu sastāvā
Strukturāli Krievijas impērijas tiesu sistēmas organizācijas bija sīki izstrādāta un konsekventa. Tomēr vispārējās tiesas praktiski bija pieejamas tikai mantīgajām šķirām, jo tiesāšanās maksāja dārgi un darbaļaudis to nevarēja atļauties. Pēc sava šķiriskā sastāva tiesasa bija muižnieciski buržuāziskas un nevarēja būt objektīvas pret darba cilvēkiem.
Ar tiesu reformu Baltijas guberņās stājās spēkā arī Krievijas prokuratūras un advokatūras noteikumi. Prokuratūra bija organizēta pēc 1864.g tiesu iekārtas likumiem. Tā ietilpa Tieslietu ministrijas sistēmā ar tieslietu ministru kā ģenerālprokuroru priekšgalā. Latvijas teritorijā pie katras apgabaltiesas bija prokurors un viņa biedri. Galvenā prokurora funkcija bija apsūdzības uzturēšana tiesā. Pirms tam darbojās fiskāls, kas sākumā pārstāvēja valsti nodokļu jautājumā, vēlāk jebkuros jautājumos. Advokatūra bija organizēta saskaņā ar tiesas reformu likumu, kas paredzēja zvērinātos advokātus un privātadvokātus. Zvēr. Advokāts-( univ. Dipl, 25g, vīrietis, kristietis, kval. Eks) varēja praktizēt visā Krievijas teritorijā. Privātadvokāts- vīrietis, laba slava sabiedro., varēja strādāt pie tās tiesas, kura pielaidusi. Advokāti apvienojās kolēģijās, kas darbojās pie apgabaltiesām. Advokatūras darbu vadīja un organizēja zvērināto advokātu padome.
Tiesvedības valoda reformu laikā tika mainīta uz krievu valodu, bet atsevišķos gadījumos lietot vietējo valodu atļāva miertiesās. Tradicionāla Baltijas pilsētu pašvaldības iestāžu kompetence tika sašaurināta pat līdz pilnīgai likvidācijai. Pēc 1889.g 9.jūl likuma par tiesu iekārtas pārveidošanu Baltijas guberņās- pilsētas rātes tika pilnīgi likvidētas, abas ģildes joprojām pastāvēja, Rātes funkcijas aizstāja guberņas varas iestādes.

2. LR (1918-1940) tiesu iekārta

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −10,48 €
Work pack Nr. 1232664
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register